RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Tuvākajā nākotnē nav plānots atteikties no "deputātu kvotām", pieņemot valsts budžetu. To šodien TV3 raidījumā "Nekā personīga" atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniec, informē LETA.
Viņa uzskata, ka deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus par jebkuru likumprojektu, tostarp arī par valsts budžetu.
Jautāta kādēļ "deputātu kvotām" atvēlēti 20 miljoni eiro, Mūrniece norādīja, ka visi priekšlikumi un summa saskaņota ar valdību un Finanšu ministriju, kā arī uzsvēra, ka nesaskata neko sliktu, ja deputāti šādi atbalsta nacionālo vērtību stiprināšanu, demogrāfiju un citus svarīgus jautājumus.
Viņas skatījumā būtu jāvirzās uz to, ka šādi priekšlikumi tiek vairāk virzīti caur atbildīgajām Saeimas komisijām.
Kā ziņots, Saeima pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.
Ik gadus, pieņemot valsts budžetu, Saeimai tiek piešķirta tā saucamā deputātu kvota – deputāti car iesniegt ierosinājumus par noteiktu summu piešķiršanu pašu izvēlētiem mērķiem. Šogad deputāti pirms budžeta projekta galīgās izskatīšanas iesnieguši gandrīz 1300 ierosinājumus, un galu galā tika apstiprināti ierosinājumi aptuveni 20 miljonu vērtībā. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem.
Pirms budžeta apstiprināšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja grozījumus, kas dotu iespēju sakārtot jautājumu par deputātu kvotām, kas nosaka: iesniedzot ierosinājumu, deputātam ir jānorāda, ar kādām formālām vai neformālām sabiedrības grupām viņš ir konsultējies. KNAB iesaka iekļaut Saeimas reglamentā normu par to, ka Saeimas komisijas pienākums ir pirms sēdes publicēt parlamenta vietnē atklāti pieejamo informāciju par dienas kārtībā iekļautajiem jautājumiem.
Ierosināts arī papildināt Saeimas deputātu ētikas kodeksu ar punktu, kas deputātam uzliktu par pienākumu ievērot līdztiesības un atklātības principus saziņā ar sabiedrības formālajām vai neformālajām grupām un privātpersonām, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sniegt informāciju par konsultācijām ar šīm personām un personu grupām. Minētās informācijas slēpšana tiek uzskatīta par ētikas normu pārkāpumu.
Valstij precīzāk jāformulē deputātu priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu dažādiem projektiem jeb tā dēvēto deputātu kvotu izlietojums, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"No vienas puses, labi, ja tādā veidā arī opozīcijas deputāti var nodrošināt labumu saviem vēlētājiem. Bet, no otras puses, lai sasniegtu kaut kādu rezultātu, tam būtu jāparādās Latvijas iedzīvotāju labklājībā. Lai to sasniegtu, valstij būtu precīzāk jānoformulē, kā šos finanšu resursus izlieto," – uzsvēra LTRK vadītājs.
"Katra eiro iztērēšana nefokusēti ir nepareiza," – norādīja Endziņš.
