Mūsu komanda ir ieradusies Smoļenskā, un mēs iekārtojamies viesnīcas numuros, kamēr vietējais latviešu centrs gatavo tikšanos. Pagaidām ir iespēja pastāstīt par pirmajām stundām Krievijā.
Droši vien pat mūsu ceļojuma nosaukumā ir kaut kas maģisks: lai arī līdz Sibīrijai vēl ir tālu, temperatūra zem nulles un sniegs sākās precīzi aiz Latvijas robežas. Muitas pārbaude notika rudenī, taču jau pirmajā pieturvietā degvielas uzpildes stacijā Krievijā iestājās ziema.
Ceļā piedzīvojumi neizpalika: jau Latvijas teritorijā, pussimtu kilometru no robežas punkta uz šosejas ar pierēm saskrējās divas mašīnas. Ieradās glābēji un policija, ceļu slēdza, un satiksme abos virzienos apstājās uz pusotru stundu, kamēr eksperti ieprotokolēja negadījumu, kas aiznesa divu cilvēku dzīvības.
Ja sekojat mūsu braucienam Sputnik lapā Facebook, noteikti jau zināt, ka piespiedu pieturvietas laikā mūs izklaidēja kaimiņiene Vera Ivanovna, lasot pašas sacerētos dzejoļus. Nācās iztikt bez miega, taču iespaidi bija to vērti. Krievija mūs sagaidīja ar fantastiski skaistu saullēktu, bezpajumtes suni degvielas uzpildes stacijā, kurš atņēma pēdējo desas gabalu un uzsaucienu: "Kāda @#& jūs tur pīpējat? Benzīns taču tūlīt *@#$ pie velna @#$, sabraukuši @#$ tūristi!" uzpildes stacijas operatora virtuozajā izpildījumā.
Jebkurā pilsētā tūrists vispirms sastopas ar taksometra vadītāju. Mūsu gadījumā tas bija taksists Nazims, kurš viesmīlīgi samazināja sākotnēji nosaukto brauciena maksu līdz 300 rubļiem. Vēlāk noskaidrojās, ka maršruts no autostacijas līdz centrālajai viesnīcai parasti maksā simt rubļus.
Nākamo taksometru mums izsauca meitene pie viesnīcas administratora galda – izrādījās, viesnīcā nav brīvu numuru. Desmit minūtes uz ielas gaidījām mašīnu, flegmatiski vērojot, kā mūsu bagāžu pārklāj sniega kārta. Beidzot iegāju viesnīcā, lai uzzinātu, vai nav kādu jaunumu no mūsu taksometra.
"Viņš vēl nav zvanījis," — atsaucās iejūtīgā meitene. "Taču jūs neuztraucieties, es katram gadījumam izsaucu vēl vienu mašīnu. Droši vien, kāds no viņiem noteikti atbrauks.
"Taču vadītāju lamājām velti – visu šo laiku taksis stāvēja pie trotuāra piecus metrus no mums un tieši tāpat kā mēs pamazām pārklājās ar sniegu. Jautājām, kāpēc viņš mūs nav pasaucis, taču vadītājs ar angļu mājziņa cienīgu pašcieņu attrauca, ka nav gribējis mūs traucēt. Sak, ja jau stāvat, varbūt tā vajag, viņš klientu uzvedību neapspriežot. Starp citu, tieši viņš pastāstīja, ka Smoļenska ir Maskavas atslēga. Lai ko tas nozīmētu.
"Naivo ceļotāju" maršruta interaktīvā karte – šeit >>
