RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) noteikšana visām algām, tostarp arī nepilnām slodzēm, nākamgad uzņēmējiem liks likvidēt desmitiem tūkstošu darbvietu, uzskata politiķi.
Desmitiem tūkstošu darbinieku tiks atlaisti
"Sagaidāms, ka desmitiem tūkstošu darbinieku tiks atlaisti vai tiem sāks maksāt algas "aploksnē". Varu saderēt, ka redzēsim legālo darbvietu samazinājumu," — intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, VSAOI būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.
LTRK vadītājs prognozēja negatīvu bezdarba dinamiku nākamgad, kā arī ēnu ekonomikas palielināšanos tajā segmentā, kas attiecas uz darbinieku neuzrādīšanu. Viņš piebilda, ka, ja līdz šim darbinieku uzrādīšanas ziņā Latvija bija labākā pozīcijā nekā Igaunija, tad nākamgad tiks panākts pretējais.
Endziņš arī atzina, ka līdzīgas problēmas gaidāmas arī valsts un pašvaldību iestādēs, kur tiek nodarbināti cilvēki uz nepilnu slodzi. Tāpēc ir atvērts jautājums, vai publiskais sektors plāno atlaist cilvēkus.
LETA jau rakstīja, ka, ņemot vērā nākamgad plānotās izmaiņas sociālo iemaksu iekasēšanā, SIA "Latvijas propāna gāze" paredzējusi veikt kolektīvo atlaišanu, pārtraucot darba attiecības ar aptuveni 185 darbiniekiem. Uzņēmumā vidēji nodarbināti 497 darbinieki.
Iespēju pārtraukt darba attiecības jauno prasību dēļ apsver arī telpu uzkopšanas un atkritumu apsaimniekošanas kompānijas "Clean R". Uzņēmums patlaban nodarbina ap 1500 darbinieku, no kuriem aptuveni 100 strādā nepilnu laiku
Lembergs par mikrouzņēmumiem un malkas zāģēšanu
Saeimas lēmumu ļoti emocionāli komentēja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viņaprāt, uzņēmēja un darba devēja galvenais uzdevums ir nodrošināt iztikas minimumu savai ģimenei. Valdībai bija jābūt par 100% pārliecinātai, ka mazā uzņēmēja ienākumi nekritīsies, pirms pieņemt tādu lēmumu.
Kā piemēru viņš minēja divus vīrus, kuri zāģē skolotājai malku un par to saņem 15 eiro. Taču visu nodokļu samaksai viņiem būtu jāsaņem nevis 15, bet gan 25 eiro. Rezultātā skolotāja nevarēs viņiem samaksāt, paliks bez naudas, bet zāģētāji paliks bez darba, teiks ardievas un aizbrauks uz Angliju.
Pēc viņa domām, nepārdomātu likumu pieņemšanas galvenais iemesls ir sistemātiskās analīzes trūkums. Saeimu apkalpojošie eksperti ir ļoti vāji, bet politiķi un ministrijas cenšas pieņemt politiskus lēmumus, šim nolūkam lietā liekot revolucionāru pārliecību un konjunktūru.
