RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Latvijas uzņēmumi lielākoties ievieš zinātņietilpīgas tehnoloģijas pēc tam, kad tās ir aprobētas un atzītas citur pasaulē, taču nav gatavi uzņemties risku līdzdarboties mūsu valstī topošu augsto tehnoloģiju attīstīšanā un piemērošanā savām vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu platformas "Komercializācijas reaktors" vadītājs Nikolajs Adamovičs.
Eksperts norādīja, ka zinātnes jaunuzņēmumu īpatnība ir to gala produktu ciešā sasaiste ar ražošanu, būvniecību vai citu augsto tehnoloģiju izmantošanas jomu, tādēļ šādu projektu atbalstīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā pat vidēja lieluma bizness var izrauties tirgū un pagrūstīt konkurentus.
"Ražotājs "stārtapam" var palīdzēt ar savām kompetencēm, speciālistiem un infrastruktūru, pretī saņemot inovatīvus jauninājumus vai uzlabojumus esošajos produktos," – uzsvēra Adamovičs.
Viņš norādīja, ka Latvija noteikti kļūtu par valsti ar attīstītu un pasaulē konkurētspējīgu rūpniecību, ja mūsu ražotāju un inovatoru starpā veidotos cieša sadarbība.
"Runājot par zinātnes jaunuzņēmumu attīstību, parasti tiek minēta "gudrā nauda", proti, investori, kas vienlaikus spēj piedāvāt ilgtermiņa investīcijas un kontaktus konkrētajā industrijā. Taču tikpat svarīgi ir arī industriālie partneri, un es būtu gandarīts, ja augsto tehnoloģiju produktu tapšanā ar saviem resursiem aktīvāk piedalītos arī vietējie uzņēmēji," – pavēstīja Adamovičs.
