RĪGA, 7. novembris — Sputnik. Pēc samita "16+1" Rīgā Latvijas delegācijas parstāvji pavēstījuši, ka testa vilciens, kurš Latvijā ieradās augsti stāvošo viesu tikšanās pirmajā dienā, ir Latvijas un ĶTR ekonomiskās sadarbības attīstības sākums. Taču Ķīnas tranzīts diezin vai spēs Latvijas loģistikas sistēmā aizstāt Krieviju, uzskata eksperti. Par to vēsta LSM, atsaucoties uz LTV sniegto informāciju.
Pat nopelnījuši
Testa sastāvs ieradies Rīgā ar četriem desmitiem konteineru, ko pildīja Ķīnas ražojumi — "no zeķubiksēm līdz tualetes podiem", taču mūsu valstī tie netiks pat atvērti. Vēl vairāk, konteinerus pat nesūtīs uz Latvijas ostām — tie nekavējoties dosies uz Baltkrieviju, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš, taču noliedza, ka sastāva apkalpošana būtu nesusi zaudējumus.
"Mēs neko nemaksājām par šo vilcienu, un pat mazliet nopelnījām. Kāpēc mazliet? Tāpēc, ka pilota vilciena galvenais mērķis ir izprast tehnoloģiju, šī ceļa algoritmu," — pastāstījis Bērziņš.
Ķīna nespēs aizstāt Krieviju
Tomēr LSM atgādina, ka pirms desmit gadiem Rīgā jau pienāca vilciens ar tomātu pastu no Ķīnas, taču vēlreiz tas neieradās. Acīmredzams, tas nav bijis rentabli. Konteineru transportēšana pa jūru ir divreiz ilgāka, taču izmaksā 3-4 reizes mazāk.
Tieši tāpēc tuvākajā nākotnē kravas no Ķīnas nespēs Latvijai aizstāt kravu plūsmu no Krievijas. Pie tam vēl joprojām nav saprotams, vai nākamais vilcies no Ķīnas ieradīsies, jo ne Latvija, ne Ķīna nav izteikušas nevienu konkrētu priekšlikumu.
Dārgāk, toties abos virzienos
Šāds dzelzceļa tranzīts liek risināt divus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, nav saprotams, cik liels būs klientu skaits Ķīnā un Eiropas Savienības valstīs, kuri vēlēsies maksāt vairāk par ātru piegādi.
Otru jautājumu rada divpusējais preču tranzīts. No Ķīnas uz Eiropas valstīm ies ar Ķīnā ražotām precēm piekrauti konteineri.
Taču atpakaļ tie dosies gandrīz tukši, tātad ekonomiskie izdevumi pieaugs, tāpēc Latvijas vēl neizteiktie ierosinājumi kļūst vēl neizdevīgāki. To pavēstīja China Railway Container Transport vicedirektors Čžongs Čens.
Jautājumā par piedāvājumu paketi, ko Latvijas uzņēmēji un biznesmeņi no citām Eiropas valstīm gatavojās iesniegt Ķīnai līdz šī gada beigām, jāpiebilst, ka valdība atlikusi šī jautājuma risinājumu līdz Saeimas jaunajām vēlēšanām, tas ir, līdz 2018. gada rudenim. Tātad jaunā "Zīda ceļa" attīstība tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.
