RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Mežacūku gaļas konservu eksports Āfrikas cūku mēra karantīnas dēļ ir aizliegts, tāpēc valsts iedzīvotājiem nāksies ātri apēst apmēram pusotru tūkstoti tonnu mežacūku gaļas, vēsta Sputnik Igaunija.
Visā Igaunijas teritorijā, ieskaitot Sāremā salu, spēkā stājušies ES ieviestie ierobežojumi Āfrikas cūku mēra epizootijas dēļ. Karantīnas zonu uzturēšanas noteikumi paredz realizācijas aizliegumu, tostarp arī pārstrādātas mežacūku gaļas tirdzniecības aizliegumu. Igaunijas veterinārā dienesta ģenerāldirektora vietas izpildītājs Oļegs Kalda aģentūrai BNS paskaidroja, ka šīs slimības ierosinātājs — vīruss iet bojā termiskas apstrādes gaitā, tāpēc riska inficēties ar konservu starpniecību nav. Tomēr izņēmumus noteikumi neparedz, un izvest mežacūku gaļu no Igaunijas ir aizliegts.
Vidēji mežacūka sver aptuveni 50 kg, pēc apstrādes no kuiļa iegūst 62-64% gaļas, no puscūča — aptuveni 57%. Ņemsim vidējo rādītāju — apmēram 60%. Mednieki gan smīnīgi atgādina, ka konservos izmanto ne tikai gaļu, taču izliksimies, ka neko neesam dzirdējuši — kāpēc mums, patērētājiem, vajadzētu pārāk daudz zināt, no kā ražo konservus. Tātad aprēķina pamatā ņemsim 30 kg gaļas, ko iegūst no katras mednieku nošautās mežacūkas.
Līdz jūnija beigām Igaunijā bija nošauti 40 tūkstoši mežacūku, pēdējo mēnešu laikā — vēl apmēram 7,5 tūkstoši dzīvnieku. Apkārtējās vides aģentūra izsniegusi licences 18 272 dzīvnieku nogalināšanai (teorēriski apmēram tik daudz mežacūku palikušas Igaunijas mežos, un to pilnīga iznīcināšana faktiski ir vienīgā iespēja apturēt ĀCM), taču medniekiem izdevies atrast tikai 7540 dzīvniekus — nedaudz vairāk kā 40% kvotas.
Tagad visiem jāsaņemas un jānotiesā konservi
Atgriezīsimies pie aprēķiniem. Tātad nošauti apmēram 50 000 dzīvnieku, no kuriem (vidēji pa 30 kg no dzīvnieka) iegūtas apmēram 1500 tonnas gaļas. Salīdzinājumā ar tiem vairākiem desmitiem tūkstošu tonnu vietējās cūkgaļas, ko apēd igauņi, pusotrs tūkstotis tonnu mežacūkas nav nekas liels. Tomēr ar to ir pietiekami, lai ietekmētu nozares apgrozījuma statistiku. Protams, nelielu daļu apēduši paši mednieki, viņu radi, draugi un draugu draugi, tomēr lielāko daļu viņi pārdeva pārstrādātājiem. Gaļas pārstrādes uzņēmumu valstī ir pietiekami, un, lai arī 90% nozares apgrozījuma nodrošina lielās fabrikas, mazo un vidējo uzņēmumu skaits ir lielāks, tāpēc medniekiem nerodas grūtības ar gaļas pārdošanu.
No šī milzīgā daudzuma mežacūkas gaļas uzņēmumi joprojām turpina ražot konservus. To derīguma termiņš ir ilgs, taču ne bezgalīgs — aptuveni divi gadi (precīzs termiņš ir atkarīgs no receptes). Neviens neļaus konservus pārdot ārzemēs — lai arī ĀCM karantīna drīz tiks atcelta, paši konservi tik un tā ražoti lieguma periodā. Tātad visu šo konservu kalnu būs jāapēd pašiem Igaunijas iedzīvotājiem.
Katram apzinīgam igaunim ar veselīgu kuņģi nāksies uzņemties apēst apmēram kilogramu mežacūkas gaļas, lai atvieglotu atbrīvošanos no krājumiem. Kopumā nekas traģisks — vidējais gaļas patēriņa rādītājs uz vienu Igaunijas iedzīvotāju veido apmēram 60 kilogramus gaļas gadā, tāpēc pusotra gada laikā — līdz konservu derīguma termiņa beigām produkta krājumus itin labi var iznīcināt. Jāpatur taču prātā arī tas, ka tuvākajos gados ar mežacūku gaļu klāsies plāni — kā jau teicām, iznīcināti gandrīz visi dzīvnieki valstī. Tāpēc it nemaz nenāks par ļaunu saēsties uz priekšu.
