RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Itāliju pārsteigusi ziņa par to, ka tās karavīri tiks nosūtīti uz Latviju, pie Krievijas rietumu robežām.
Lēmums par to, ka Itālija nosūtīs uz Baltiju 140 karavīrus, tika pieņemts jau NATO samitā jūlijā, taču tika turēts noslēpumā. Toreiz NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbers paziņoja, ka uz Latviju tiks sūtīti karavīri, ko vadīs komandieri no Kanādas.
Beidzot, NATO Aizsardzības koledžas 50. gadu jubilejas svētkos Romā Stoltenbers pavēstīja, ka pie Krievijas robežām tiks dislocēti karavīri no Itālijas. Vēl vairāk, viņs paziņoja, ka 2018. gadā Itālija pārņems NATO Ātrās reaģēšanas spēku vadību Baltijas reģionā.
Negaidīts lēmums
Izdevumu Analisi Difesa un Libero komentētājs Mirko Molteni pastāstija Sputnik Itālija, ka šis solis neatbilst republikas ārpolitikas kursam. Itālijas valdība, kā parasti, izliekas, ka viss ir kārtībā, taču ar savu rīcību ir apliecinājusi, ka Itālijas suverenitāte ir tikai daļēja. Pēc analītiķa domām, karaspēku pārvietošana draud ar Itālijas un Krievijas attiecību pasliktināšanos. Jāatgādina, ka rietumvalstu vidū Itālija vienmēr bijusi visdraudzīgāk noskaņota pret Krieviju.
"Itālija nav faktiski pieteikusi karu Krievijai?" — vaicā analītiķis.
Molteni uzskata, ka tā Itāliju rīkoties mudina NATO, lai arī tās interešu sfēra atrodas Vidusjūrā, un tieši tur būtu loģiski dislocēt itāļu vienības.
Analītiķi interesē arī jautājums par to, kāpēc premjers nav ierosinājis parlamentā apspriest itāļu karavīru nosūtīšanu un Latviju. Viņš ar nožēlu piebilda, ka valsts, šķiet, vēl joprojām ir spiesta pakļauties pusgadsimtu vecajiem Parīzes vienošanās slepenajiem protokoliem, piemēram, 1954. gadā parakstītajam Bilateral Infrastructure Agreement (BIA).
Viņam piekrīt ari Eiropas Parlamenta deputāts no Itālijas Fabio Massimo Kastaldi — viņš paziņoja aģentūrai RIA Novosti: "Aizsardzības ministram Robertam Pinoti un ārlietu ministram Paolo Džentiloni ir jāpaskaidro nepieciešamība sūtīt karavīrus pie Krievijas robežas, jo tas ir pretrunā iepriekš paustajiem valdības paziņojumiem par Itālijas vēlmi kļūt par vidutāju ES, ASV un Krievijas domstarpību risināšanā."
Lai sirds būtu mierīga
Pagājušajā nedēļā Džentiloni pēc tikšanās ar Stoltenbergu informēja, ka itāļu karavīru dislokācija pie Eiropas austrumu robežām neliecina par agresīvu politiku pret Krieviju un šis solis neietekmēs attiecības ar Maskavu. Diplomāts piebilda, ka viens no NATO uzdevumiem attiecībās ar kaimiņvalstīm ir nomierināt partnerus, kuri uzskata, ka atrodas riska zonā.
Spēku paplašināšanu pie Krievijas robežām alianse aizbildina ar nepieciešamību mazināt draudus no Krievijas puses. Militārā potenciāla pastiprināšana pie Krievijas robežām liecina, ka ASV arī turpmāk plāno aktīvi izmantot NATO kā politiskās ietekmes instrumentu.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta pastiprināt spriedzi nevienā punktā, tostarp arī Baltijas valstīs. Vienlaikus Kremlis brīdināja, ka NATO austrumu flaga pastiprināšanās nopietni pasliktinās drošību reģionā un visā Eiropā.
Pašlaik vienīgā dialoga vieta ir Krievijas un NATO Padome, kas strādā vēstnieku līmenī.
