RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. "Vācijas Sociāldemokrātiskā partija" (SDP) prasa turpināt dialogu ar Krieviju turpināšanu par situāciju Sīrijā, pie tam SDP frakcijas līderis Bundestāgā, valsts ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers arī iepriekš ir paudis viedokli par to, ka sakarā ar jauno konfliktu Sīrijā sankcijas ir bezjēdzīgas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz laikrakstu Deutsche Welle. Joprojām pastiprinās Vācijas politisko spēku domstarpības par to, kādā virzienā jāattīsta attiecības ar Krieviju, ņemot vērā konfliktu Sīrijā.
SDP priekšsēdētāja vietnieks Torstens Šefers Gumbels intervijā Die Welt paziņojis par "pacietīgas diplomātijas, pārmaiņu un sarunām vienmēr atvērta kanāla" nepieciešamību.
"Kristīgi Demokrātiskās Savienības" (KDS) —Angelas Merkeles vadītās partijas — pārstāvji nav apmierināti ar šāda veida izteikumiem.
"Es ar bažām vēroju, kā arvien lielāka SDP daļa izsakās par vienādu distanci attiecībās gan ar ASV, gan ar Krieviju, — sacīja intervijā Die Welt KDS ārpolitikas eksperts Roderihs Kizeveters. — Tieši to vēlas Krievija — sašķelt Rietumus, īpaši Eiropu."
Savukārt partijas "Zaļie" līdzpriekšsēdētāja Katrīna Geringa Ekardte intervijā Bild apsūdz Krieviju par "barbariskām darbībām" Sīrijā un aicināja Vācijas valdību uzsākt jaunu sankciju ieviešanas procedūru.
Šī jautājuma apspriešanas atsākšana ir saistīta ar situācijas saasināšanos Sīrijā. Piektdien brīfingā Vācijas valdības oficiālais pārstāvis Štefens Zeiberts, vaicāts par iespējamo sankciju pret Krieviju paplašināšanu, paziņojis, ka valdība apsver "visus variantus", lai panāktu pamieru Sīrijā. Bundestāga Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens intervijā laikrakstam Süddeutsche Zeitung apstiprināja, ka pret Krieviju var tikt ieviestas jaunas sankcijas saistībā ar Sīriju.
Pret jaunajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā uz KF iestājās Vācijas valdības pilnvarotais pārstāvis EDSO Krievijas un Vācijas sadarbības jautājumos, Bundestāga deputāts Gernots Erlers. Kā norāda Erlers, pats Retgens atzina, ka šādas sankcijas pat labākajā gadījumā ietekmēs Kremļa politiku tikai ilgtermiņa kontekstā. Vācijas valdības pārstāvis pauda, ka vajadzētu pielikt vairāk pūļu, lai paplašinātu dialogu ar Maskavu.
"Vienīgais risinājums —iesaistīt Krieviju tiešā dialogā, kā to tagad atkal mēģina darīt Vācijas ārlietu ministrs. Svarīgi arī, lai dialogu ar Maskavu tuvākajā laikā atjaunotu arī Vašingtona "- teica Erlers.
Krievija atbalsta Sīrijas valdības spēkus, kas cīnās ar opozīcijas bruņotajiem kaujiniekiem, "Islāma valsts" teroristiem un citiem grupējumiem. Krievijas Gaisa kosmisko spēku lidmašīnas piedalās uzbrukumos kaujinieku pozīcijām, taču sauszemes operācijās Krievijas karaspēki nepiedalās. Rietumu līderi apsūdz Krieviju par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma atbalstu, jo uzskata, ka viņa atkāpšanās no valsts vadītāja amata sekmētu situācijas noregulēšanu. Pie tam ASV apsūdz Krieviju par civiliedzīvotāju un civilo objektu bombardēšanu, piemēram, par uzbrukumu ANO humanitārajam konvojam Urum al Kubra rajonā.
3. oktobrī ASV puse paziņoja, ka atsakās no sadarbības ar Krieviju Sīrijas jautājumā. Šis lēmums tika pamatots ar "saistību neievērošanu no Maskavas puses". Savukārt Krievijas ĀM pauda dziļu vilšanos saistībā ar ASV lēmumu un apgalvoja, ka tas liecina par Vašingtonas nespēju pildīt savas saistības, piemēram, atšķirt teroristu grupējumus un opozīciju, turklāt norādīja, ka Krievijai izveidojies iespaids, ka ASV nekad nav izdarijušas reālu spiedienu uz "Džabhat an Nusru".
Krievijā pieļauj, ka tiks ieviestas jaunas sankcijas, taču atbildi pagaidām negatavo.
Senators un agrākais Valsts domes Starptautiskās komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs paziņoja, ka Vašingtona gatavojas pagarināt un, iespējams, arī pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas, turklāt, domājams, tas tiks veikts sadarbībā ar Vāciju. Viņaprāt, uz to norāda nesenie ASV valsts sekretāra Džona Kerija paziņojumi par uzbrukumu slimnīcai Sīrijā, par ko viņš vaino Damasku un Krieviju.
"Pret Krieviju vērstās Kerija apsūdzības nav tikai retorika un iebiedēšana. Tā ir gatavošanās jaunam sankciju posmam — šoreiz Sīrijas dēļ," — rakstīja Puškovs savā Twitter lapā.
"(Tā) ir svarīga jaunās kampaņas daļa sankciju pagarināšanai, vai, iespējams, pret Krieviju vērstās sankciju politikas pastiprināšanai," — norādija senators.
Viņaprāt, Kerija paziņojumi ne tikai sagatavo pamatu jaunām sankcijām, bet arī pret Krieviju vērstās kampaņas spriedzes un spiediena pastiprināšanai.
"Sankcijas, kas ieviestas pret Krieviju Ukrainas dēļ, jau ir novecojušās un daudzējādā ziņā sevi izsmēlušas. Ukraina jau sen neizraisa interesi (Rietumos), no politiskā viedokļa sankcijas izrādījušās neefektīvas un izgāzušās no ekonomiskā viedokļa," — uzskata Puškovs.
Viņaprāt, ja sankciju politikā nebūtu sācies jauns pavērsiens Sīrijas dēļ, jau 2017. gada janvārī, iespējams, sāktos diskusija par to atcelšanu.
"Taču ASV un vairākām Eiropas valstīm Sīrijas krīze ir kļuvusi par ērtu augsni jauno sankciju sagatavošanai," — teica senators, norādot, ka rodas sajūta, ka šo pieeju Vašingtona koordinē ar Berlīni.
Krievijā pagaidām neredz iemeslu izvērtēt atbildes pasākumus, atbildot uz iespējamo sankciju ieviešanu pret Krieviju sakarā ar situāciju Sīrijā, jo nekādi oficiāli paziņojumi no rietumvalstu pārstāvju puses šajā jautājumā nav atskanējuši, sacīja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Nekāda noteikta viedokļa šajā jautājumā vēl nav. Skaidrs, ka eiropieši apspriež šo tēmu, tomēr nekādu oficiālu informāciju par to mēs joprojām neesam dzirdējuši," — teica Peskovs.
Viņš uzsvēra, ka Kremlis neizskata atbildes sankciju iespēju. "Protams, ne, pirms nav zināms, ko konkrēti izskatīt," — sacīja Peskovs.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā. 2016. gada martā ES pagarināja individuālās sankcijas pret atsevišķiem Krievijas un Ukrainas pilsoņiem. Pašreizējās individuālās sankcijas ietver aktīvu iesaldēšanu un liegumu iebraukt ES teritorijā 146 personām un 37 juridiskām personām. ES pret Krieviju vērsa arī sektorālus ierobežojošos pasākumus — tā saucamās ekonomiskās sankcijas, kas saglabāsies līdz 2017. gada 31. janvārim. Sankcijām pakļauta arī Krima — šo pasākumu termiņš izbeidzas 2017. gada 23. jūnijā. Savukārt KF ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas ieviesušas minētās sankcijas.
