Smoļenskas latviešu biedrības 100. gadskārtas dienās Smoļenskas iedzīvotāji, Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme un Latvijas delegācija apmeklēja vienu no baismīgākajām vietām uz zemes — Katiņas meža masīvu, kur Staļina represiju laikā nogalināti un kopējos kapos apglabāti 4 415 poļi un vismaz 6 tūkstoši Smoļenskas novada iedzīvotāju, kuru vidū bija liels skaits latviešu.
Katiņas memoriāls tika atklāts 2000. gada 28. jūlijā — tas bija pirmais starptautiskais Staļina represiju upuru piemineklis Krievijā. Tā izveidi sekmēja Krievijas Kultūras ministrija un Polijas Atmiņas, cīņas un moceklības padome.
Kompleksu veido divas daļas — poļu un krievu (padomju) elementi. No galvenās alejas ceļi dalās — apmeklētāji var iet uz vienu vai otru kompleksa pusi, taču galā ceļi satiekas. Poļu un krievu robežas te ir nosacītas. Starpība tikai tā, ka poļu pusē ritēja nopietni pētījumi, un noskaidroti visu Katiņas mežā apglabāto karavīru un virsnieku uzvārdi. Ģenerāļu Mečislava Smoravinska un Broņislava Bogatireviča kapu plāksnes, kopējā siena ar Kozeļskas nometnes ieslodzīto sarakstiem, kurā līdz nāves soda brīdim bija ieslodzīti poļi, bet tālāk zem betona plāksnes — katra nogalinātā karavīra un virsnieka plāksnītes.
Visas kompozīcijas poļu pusē radītas no īpaša sakausējuma, kurš ar laiku kļuvis brūns un uz tā parādījušās asinīm līdzīgas pēdas. Tāda bija autoru iecere.
Poļi tika nogalināti 1940. gada pavasarī, un ilgus gadus padomju valdība par to vainoja vāciešus, līdz beidzot atzina savu vainu pagājušā gadsimta 80. gadu beigās.
Taču ilgi pirms šiem notikumiem uz Katiņas mežu tika vestas NKVD pagrabos nomocīto padomju pilsoņu mirstīgās atliekas. Viņu vidū bija arī liels skaits "neuzticamu latviešu".
No 1938. gada visu Katiņas mežu veidoja kurgāni, kuros līdz pat šai dienai guļ tūkstošiem padomju pilsoņu. Dati liecina, ka viņu skaits, iespējams, sasniedz sešus tūkstošus. Taču nekādi izrakumi šeit nav veikti. Tikai nesen FDD nodeva sarakstus ar trim tūkstošiem cilvēku. Acīmredzot viņi guļ šeit, tūkstošiem citu nezināmu Staļina represiju upuru vidū.
Šī kompleksa daļa ļoti atšķiras no poļu puses. Centrā uzstādīts desmit metrus augsts pareizticīgo krusts — mūžīgas piemiņas un nožēlas simbols. Te ir deviņi kapi, kuru perimetrus ieskauj nepareizas formas iežogojumi, kas simbolizē, ka upuru skaits nav zināms. No katras kapa kopiņas pie citām stiepjas koka laipas — tā kompleksa autori nolēma pasargāt padomju pilsoņu mieru, kuri šeit apglabāti uz katra soļa, jo mirstīgās atliekas nav pārapbedītas.
Memoriālu ieskauj sēta, bet aiz tās mežā atrodas vēl vairāk nekā 200 nesakārtotas Staļina represiju upuru kapavietas. 2009. gadā šeit uzstādīta piemiņas zīme, taču nolemts saglabāt baismīgā meža agrāko izskatu. Iespējams, tam vēl nav pienācis īstais laiks.