RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. ASV militārās bāzes ārvalstīs neattaisno izdevumus un neatbilst ASV interesēm, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz rakstu, ko izdevumā Time publicēja Katona institūta darbinieks Džons Gleizers.
Pirmkārt, raksta Gleizers, karabāzes nekādi nepasargās ASV tieša uzbrukuma gadījumā. "80 tūkstošu kareivju dislokācija 350 objektos Eiropā nav tieši saistīta ar amerikāņu fizisko drošību," — minēja piemēru analītiķis. Viņš atzīmēja, ka ASV labi aizsargā divi okeāni un kodolieroču arsenāls.
Otrkārt, plānotais "apturēšanas efekts", ko dotu karabāzes, ir novērtētēts pārāk augstu. Vēl vairāk, iespējams pretējs efekts: piemēram, NATO paplašināšanās uz austrumiem rada nopietnas bažas Maskavā un drīzāk gan ir mazinājusi stabilitāti reģionā.
Treškārt, pec Gleizera domām, karabāzes ne vienmēr kavē kodolieroču izplatīšanos reģionā. Iespējams, tādējādi ir izdevies novērst kodolieroču arsenāla parādīšanos Japānas un Dienvidkorejas rīcībā. Taču šie pasākumi var provocēt kaimiņvalstis, piemēram, Ziemeļkoreju, veikt pasākumus šajā jomā.
Ceturtkārt, bāzes var kļūt par vietējo iedzīvotāju neapmierinātības iemeslu: 2016. gada jūnijā pret amerikāņu karavīriem Okinavā (Japāna) protestēja 65 tūkstoši cilvēku.
Piektkārt, bāzes dislokācija kādā valstī var novest pie tā, ka Vašingtona būs spiesta atbalstīt tās "diktatora režīmu". Tā notika, piemēram, Bahreinā, kur atrodas ASV Piektās flotes galvenā bāze, taksta analītiķis.
Sestkārt, ASV var tikt iesaiskītas nevajadzīgā karā savu militaro objektu dēļ. Piemeram, Vašingtona būs spiesta iejaukties, ja izcelsies konflikts Dienvidķīnas jūrā, lai pildītu Taizemei, Japānai un Filipīnām sniegtās garantijas.
Un visbeidzot, septītkārt, amerikāņu karabāzes jau ir tehniski novecojušas. Pašlaik jaunās tehnoloģijas dod iespēju bruņotajiem spēkiem pārvarēt lielu attālumu īsā laika sprīdī, tāpēc tie var atrasties arī pašās ASV, raksta autors.
"Mēs nedrīkstam izmantot militāro iejaukšanos visā pasaulē, ja nepastāv acīmredzami draudi ASV drošībai," — uzsvēra analītiķis.
