No jauna Latvijas medijos un sociālajos tīklos rit aktīva diskusija par "pašu galveno" — Latvijas Nacionālo bibliotēku, jeb Gaismas pili (šo nosaukumu tā guvusi, jo tikai elektrības rēķini vien te sasniedz 800 tūkstošus eiro gadā).
Iemesls gan ir sīks — nieka 45 tūkstoši eiro, tomēr diskusija ir varena. Vieni bibliotēku salīdzina ar putekļu sūcēju — avīzes Diena karikatūrists to attēloja kā putekļu sūcēju, kurš sūknē naudu ārā no mūsu — vienkāršo iedzīvotāju kabatām.
Kāda Twitter iemitnīece bibliotēku salīdzināja ar fēnu, lai arī, kā zināms, tā darbības princips ir pilnīgi pretējs putekļu sūcējam. Lieta tāda, ka bibliotēkas garantija ir izrādījusies tāda pati kā matu žāvēšanai paredzētam aparātam, kaut gan mūsu pils maksā apmēram 200 miljonus, nevis desmit eiro.
Atgādināsim, ka jau pēc divus gadus ilgas ēkas ekspluatācijas sākušas atlēkt plāksnes, ar ko apdarinātas ēkas sienas. Precīzi pēc garantijas termiņa beigām. Tāpēc valstij, ko šajā gadījumā pārstāv Kultūras ministrija, atkal nāksies vērt vaļā maciņu.
Jāpiebilst, ka jau kopš būvdarbu sākuma Latvijas valstiskuma simbolu ieskāvusi izšķērdības aura un skandāli.
Publicists Lato Lapsa agrāk rakstīja, ka vispirms megaprojekta projektēšanai izraudzīts Austrālijas latvietis, pēc tam nolemts grīdas izklāt ar Kanādas egli. Vēl vairāk — bibliotēkas atklāšana pat kļuva par Latvijas sabiedrībai slēgtu pasākumu — pusgadu šeit apspriedās Eiropas birokrāti, kamēr Latvija ieņēma prezidenta vietu ES Padomē.
Pērnā gada jūlijā bija skandāls ar restorāna nosaukumu. Runājot atklāti, kāpēc bibliotēkai vajadzīgs restorāns? Pat romieši teica, ka pārlieku pilns vēders aizmiglo prātu.
Precīzi nedēļu pirms tam Valsts Valodas centrs izcīnīja maziņu uzvariņu — springrollus (ēdienus, kas tiek gatavoti, kaut ko ietinot), pārdēvēja par tīteņiem. Un te — tāds trieciens mugurā!
Kā zināms, konkursam par labāko restorāna nosaukumu tika iesniegti 700 piedāvājumi. No visas šīs jūras nekas labāks neatradās, kā iedēvēt šo ēšanas templi par Kleever. Sak, tas atgādinot vārdu clever angļu valodā — gudrs. Arī rajons agrāk saukts par Klīversalu. Savulaik te saimniekojis vācietis — vai nu fon Klīvers, vai fon Klūvers.
Kas nu sākās! Rakstnieki pieprasīja nekavējoties pārdēvēt sabiedriskās ēdināšanas iestādi. Valodas centrs pārmeta restoratoriem, ka tā nosaukums ir latviešu valodai nedraudzīgs, norāda uz tumsas laikiem, kad valdījuši vācu baroni. Skanēja domas, ka tā esot mūžīgā klanīšanās Rierumiem, kur visi ir gudrāki un labāki. Galu galā restorāns tika pārdēvēts par Klīversalu.
Ar to vien bibliotēkas nelaimes nebeidzās. 2015. gada pavasarī, neilgi pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā tās jumtā parādījās caurums.
Vainīgos, neliešus un grēkāžus sameklēja žigli vien.
Nacionālā būvkompāniju savienība, kas cēla objektu un bija atbildīga par garantijas apkalpošanu, paziņoja, ka jumta segums sastāv no dažādiem materiāliem, kuru savienojuma vietās ir silikona hermetizētājs — tas nodrošina hidroizolāciju. Domājams, to esot izknābājuši putni, kam jaunā bibliotēka ļoti iepatikusies.
Ko? Skandāls! Kam ienācis prātā izmantot ēdamu hermētiķi?
Versiju apstiprina fakts: arī agrāk spārnaiņi sagādāja problēmas. Nacionālajai bibliotēkai pat nācās atvēlēt naudiņu elementiem putnu atbaidīšanai (putnubiedēkļiem?), taču tagad kļuva skaidrs, ka tas nav līdzējis.
Nē, skaidrs, ka uz jumta nedzīvo papagaiļi, un viņi sev par labu neko teikt nevar. Putnus aizstāvēt nolēma ornitologi.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus bija ļoti pārsteigts: "Putni nav mēmas būtnes, kas knābā pat to, kas pārtiku neatgādina un neder kā materiāls ligzdām." Zinātnieks paskaidroja, ka jumtam būtu jābūt ļoti sliktam, lai to varētu sabojāt putni.
Viņam var piekrist. Protams, ja vien runa nav par Krievijas kaujas pingvīnu vienību, kas spēj ar saviem tēraudcietajiem knābjiem caururbt amerikāņu tanka "Abrams" bruņas vai pat nogremdēt nelielu aviobāzes kuģi.
Galu galā tika nolemts sūtīt jumtā alpīnistu grupu, kurai bija jānovērtē defektu apmērs. Toreiz es pat bažījos par viņiem. Kas gan sagaida viņus tur, mākoņos? Vai tik viņus tur ērgļi nenoknābs? Starp citu, vai ir kāda informācija par to, ka viņi ir atgriezušies no ekspedīcijas?
Pēc tam sākās epopeja ar bibliotēkas mazgāšanu. Ilgi bija strīdi par to, kam tā būtu jāveic — celtniekiem garantijas ietvaros vai tomēr Kultūras ministrijai? Pēc tam — kam par to jāmaksā. Tad tika nosaukta tāme (apmēram 100 tūkstoši eiro), par ko smējās firmas, kas nodarbojas ar fasāžu tīrīšanu, — tās teica, ka var nomazgāt bibliotēku desmitreiz lētāk.
Galu galā ēku pārklāja tāds sodrēju slānis, ka gribējās uz tās sienas uzrakstīt sakramentālo "Saimniek, nomazgā mani!"
Paldies Dievam, šīs vasaras beigās bibliotēku beidzot nomazgāja un pat pārklāja ar īpašu vielu. Cerēsim, ka tagad tai vairs nepielips nekas slikts. Pielips tikai labais, piemēram, 100 un 50 eiro banknotes.
Starp citu, nesen es tomēr nolēmu ieiet Gaismas pilī. Mūsdienu mākslas foruma "Baltā nakts" ietvaros foajē ieraudzīju ieteikumu aprunāties ar augiem. Nu jau labu laiku nesmēķēju, tāpēc no sarunas pieklājīgi atteicos.
Toties pabiju Pilī. Nu, ko lai tur saka. Nē, tas nav ne gludeklis, ne putekļu sūcējs. Šķiet, tas ir ledusskapis. Gaisma iekšā ir, taču kaut kāda pavēsa. Ziniet, tāda, kāda tā ir ledusskapī.
