Trīs Baltijas valstis satrauc Krievijas jara aviācijas lidojumi un Baltijas flotes kuģu manevri. Sak, peld tepat (jūdžu desmit attālumā) teritoriālo ūdeņu tuvumā, tieši ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Provocē, saproties. Aviācija lido ar izslēgtiem transponderiem – apdraud civilās lidmašīnas.
Bažas ir saprotamas. Pēc zalvēm Kaspijas jūrā kļuva skaidrs, ka gandrīz visi flotes jaunie kuģi pārspēj jebkuras Baltijas valsts bruņoto spēku iespējas. Krievija nāca pretī kaimiņiem un ierosināja apspriest jautājumu par pasākumiem reģionā, kas sekmētu savstarpējo uzticēšanos. Tā kā kaimiņi neuzticas Krievijas ierosinājumiem, Maskava izvēlējās "Nīnistes plānu" pārrunu pamatam.
Somijas prezidenta izteiktais ierosinājums paredzēja sākt ar vienkāršāko – aizliegt jebkādus kara aviācijas lidojumus Balrijas reģionā ar izslēgtiem transpoderiem. Transponders ļauj acumirklī identificēt lidmašīnas piederību un konkrēto tipu.
Tātad jums tūlīt pat ir skaidrs, vai jūsu robežām tuvojas civilā lidmašīna, iznīcinātājs, bumbvedējs vai izlūkošanas lidmašīna. Principā, jūs to noskaidrosiet jebkurā gadījumā, taču tas notiks mazliet vēlāk, ja transponders ir izslēgts. Nu, bet lai tas nenotiktu pārāk vēlu, gaisā paceļas iznīcinātāji, kuri atbilstošo lidaparātu pārtver un identificē, kā arī pavada, ja tas nepieciešams.
Lidojumus ar izslēgtiem transponderiem virs Baltijas jūras jau sen piekopj ASV un NATO kara aviācija. Tādējādi viņi cenšas atvieglot savu gaisa izlūku darbu un daļēji atklāt PGA sistēmu. Nevar gan teikt, ka šis paņēmiens būtu īpaši efektīvs, tomēr Krievijas PGA sistēma ir spiesta reaģēt, un uzticēšanās līmenis labāks nekļūst.
Baltijas jūrai ir liela nozīme no Krievijas ziemeļrietumu robežu aizsardzības viedokļa – tur atrodas flotes bāzes, jo Kaļiņingradas eksklāvs prasa īpašu vērību no drošības viedokļa. Pats par sevi saprotams, Krievijas Federācijas bruņotie spēki ir spiesti reaģēt uz NATO aktivitāti, tostarp arī ar tehniskās izlūkošanas līdzekļiem gaisā un jūrā. Tāpēc arī Krievijas aviācija reģionā mēdz lidot ar izslēgtiem transponderiem, kas ļoti nervozē Baltijas valstu iedzīvotājus.
Somijas prezidenta iniciatīva bija loģiska un saprotama. Aizliedzam visiem lidot ar izslēgtiem transponderiem, uzlabojam savstarpējo uzticēšanos un mazinām spriedzi. Krievija šo ierosinājumu atbalstīja Krievijas un NATO Padomes sēdē.
Igauņi atteicās nekavējoties, latvieši – nākamajā dienā. Lietuviešiem ierosinājums ir iepaticies, un viņi plāno to izvērtēt.
Vienlaikus pēc igauņu paziņojuma par to, ka nekādas divpusējas konsultācijas šajā jautājumā nav iespējamas, varam droši teikt, ka "Nīnistes plāns" netiks īstenots. Igaunija norāda, ka Baltijas valstis – Ziemeļatlantijas alianses locekļi – nevar piedalīties nekādās atsevišķās pārrunās ar Krieviju. Sak, lēmums jāpieņem visam blokam.
Krievija atbalstīja Somijas prezidenta ierosinājumu Krievijas un NATO Padomes sēdē, tāpēc nav saprotams, kāpēc igauņi līdz ar saviem kaimiņiem un visiem sabiedrotajiem turpat uz vietas nevarēja apspriest jautājumu, turklāt vēl ņemot vērā to, ka par apdraudējumu žēlojas baltieši, nevis Kanāda.
Jāpiebilst, Somijas valsts vadītāja ieteiktie savstarpējas uzticēšanās pasākumi itin labi iekļaujas mūsdienu starptautisko tiesību formātā un atbilst Krievijas un NATO vienošanās dokumentiem par uzticēšanās pasākumiem. To īstenošanai nav vajadzīga visu alianses valstu papildu sankcija.
Un, visbeidzot, tieši Baltijas valstis pieprasīja NATO aviācijas patruļas savā gaisa telpā. Savas suverenitātes ietvaros viņi nosaka, kas jāņem vērā alianses lidmašīnām reģionā. Ne Kanādas lidmašīnas virs ASV, ne amerikāņi virs Kanādas nelido, kā ienāk prātā, lai arī ASV un Kanāda ir tuvi partneri.
Vārdu sakot, tie, kas vēlas risināt problēmu, meklē iespējas, tie, kas vēlas atteikties – meklē ieganstus. Igaunija, Latvija un Lietuva nepārprotami meklēja iemeslu atteikties.
Kāds gan tur brīnums? Galu galā, ar viņu vieglo roku spriedze reģionā pastiprinās jau desmit gadus. Viņi pieprasīja savas gaisa telpas "aizsardzību" ar NATO aviācijas līdzekļiem. Viņi vēlējās, lai valstu teritorijā pastāvīgi atrastos alianses sauszemes spēki, un tagad pieprasa palielināt šo kontingentu. Viņi pieprasa NATO jūras kara spēku pastāvīgu klātbūtni Baltijas jūrā.
Būtu jocīgi iedomāties, ka Krievija šādos apstākļos vienpusējā kārtībā pārtrauks jebkādu militāro aktivitāti reģionā un dāvās NATO iespēju "aizsargāt" Baltiju līdz par Čukotkai.
Protams, Maskava vēlas uzlabot savstarpējo uzticēšanos un mazināt militāro konfrontāciju Baltijā. Krievijai karaspēks, kuģi un lidmašīnas vajadzīgi arī citos reģionos. Tomēr tas ir neiespējami, ja nesamazināsies (vai pat tiks izbeigta pilnībā) citu valstu bruņoto spēku klātbūtne reģionā.
Tā kā nu ir noskaidrojies, ka trīs kaimiņvalstis bez NATO "vecāko biedru" atļaujas nevar pat apspriesties par uzticēšanās pasākumiem, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nāksies samierināties ar to, ka visus reģionālos jautājumus Krievija apspriedīs ar tiem, kam pieder balsstiesības, lai cik tālu viņi atrastos no Baltijas.
Nu, bet pašām Baltijas valstīm atliks tikai starptautiskās politikas objekta loma, kas netirgojas, bet gan tiek iztirgots.
