RĪGA, 27. septembris — Sputnik, Marija Šeludjakova. Pēc Izglītības likuma grozījumu pieņemšanas, kas paredz obligātās izglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, Latvija saskarsies ar grūtībām, kuru risināšanai būs vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi, sarunā ar Sputnik pastāstīja Krievijas Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnības institūta direktore Tatjana Volosoveca.
Eksperte uzsvēra, ka programma bērnu izglītošanai no septiņu gadu vecuma neņem vērā jaunāka vecuma bērnu garīgās un fiziskās attīstības īpatnības.
"Protams, programmu nāksies pārrakstīt. Ja mainās bērnu vecums noteiktam līmenim, protams, tiek izstrādāts arī programmas saturiskais komponents atbilstoši bērnu vecumam," – atzīmēja Volosoveca. – No psiholoģijas un pedagoģijas viedokļa ir skaidrs, ka sešus un septiņus gadus veci bērni ir atšķirīgi."
Viņa uzsvēra, ka šī vecuma bērniem ir atšķirīgs smadzeņu struktūru brieduma līmenis, un atgādināja: piemēram, Krievijā 1. klasē tiek uzņemti bērni vecumā no sešarpus līdz astoņiem gadiem, bet no sešu gadu vecuma bērni var mācīties tikai īpašos gadījumos. Volosoveca norādīja, ka sešu gadu vecumā daudzi bērni vienkārši nav gatavi skolai.
"Nākas pielāgoties fizioloģijas likumiem. Sešus gadus veciem bērniem runas iemaņas nav tik attīstītas, kā septiņu gadu vecumā. Tāpat arī motoriskās funkcijas, it īpaši rokas funkcija – kad bērns mācās rakstīt, viņam ir jābūt pietiekami labi attīstītai labās rokas sīkās motorikas funkcijai labročiem. Tāpēc es pati iebilstu pret bērnu izglītošanu no sešu gadu vecuma," – paskaidroja pedagoģe.
Latvijai nāksies paveikt lielu darbu un nodrošināt vērā ņemamu finansējumu. Pirmkārt, būs nepieciešams organizēt kvalifikācijas celšanas kursus skolotājiem.
"Pat tad, ja tiek mainīta tikai daļa mācību programmas, pedagogi apmeklē kursus, lai izprastu galvenos akcentus un jaunās prasības pret rezultātiem, kādus jāparāda topošajiem pirmklasniekiem, – paskaidroja Volosoveca. – Sāpīgākie jautājumi gan pedagogiem, gan vecākiem ir saistīti tieši ar skolēnu darba vērtējumu – ka tik bērns nedabūtu "divnieku" par to, ka vēl nav nobriedis līdz skolēna stāvoklim."
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija plāno sagatavoties jaunievedumam divu gadu laikā un jau 2018./19. mācību gadā uzņemt 1. klasē bērnus no sešu gadu vecuma. Eksperte paziņoja, ka ar diviem gadiem pietiks tikai liela finansējuma apstākļos, taču to atrast nebūs viegli.
Vēl vairāk, ir jāveic arī darbs ar vecākiem, lai viņi būtu psiholoģiski gatavi sūtīt bērnus skolā no sešu gadu vecuma. Diemžēl šajā situācijā viss ir atkarīgs no finansējuma apjoma, viņa secināja.
