RĪGA, 27. septembris – Sputnik. ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters paziņojis, ka kodolieroču apdraudējumu ASV rada divas valstis – Krievija un Ziemeļkoreja.
"Krievija un Ziemeļkoreja – tikai šīs abas valstis, lai arī tās ir ļoti dažādas, ieņem īpašu vietu mūsdienu kodolieroču situācijā," – paziņoja Kārters, tiekoties ar bruņoto spēku komandieriem Ziemeļdakotā.
Maskava tiek apsūdzēta "ieroču žvadzināšanā"
Politiķis paskaidroja, ka ASV līdz ar sabiedrotajiem NATO cenšas "atturēt Krieviju no domas izmantot kodolieročus."
"Pēdējā ieroču žvadzināšana no Maskavas puses un jaunu kodolieroču sistēmu izstrāde rada nopietnus jautājumus par valsts vēlmi ievērot sen izstrādātus kodolieroču lietošanas noteikumus," – atzīmēja Pentagona vadītājs.
Kārters uzsvēra, ka ASV nemeklē iemeslus konfliktu uzsākšanai, bet gan cenšas tos novērst.
Ziemeļkorejas uzbrukumam gatavi
Pentagona bažas rada arī Ziemeļkoreja, kura 9. septembrī organizēja lielākos kodolizmēģinājumus savā vēsturē. Sprādziena jauda sastādīja desmit kilotonnas. Kārters atgādināja, ka pretraķešu aizsardzības sistēma Dienvidkorejā tiek izvērsta tikai aizsardzībai no Ziemeļkorejas darbībam. ASV aizsardzības ministrs uzsvēra, ka ASV ir gatavas atvairīt jebkādu uzbrukumu sev un saviem sabiedrotajiem. "Jebkāds kodolieroču pielietojums saskarsies ar spēcīgu un efektīvu atbildi," – viņš norādīja.
Ar ko Vašingtona gatava draudzēties
Jautājumā par kodoltehnoloģiju pozitīvu attīstību Kārters pieminēja Indiju un Ķīnu, kuras "uzvedas atbildīgi un profesionāli." ASV uzskata, ka arī no Irānas puses problēmas nav gaidāmas. Pēc Kārtera domām, Teherānas kodolprogrammu aptur pērn panāktās vienošanās.
Maskavas viedoklis
Savukārt Krievijas valdība jau vairākkārt ir paudusi satraukumu par ASV nodomiem izvietot kodolieročus aiz valsts robežām. Iepriekš Vašingtona informēja, ka 2020. gadā plāno iekļaut bruņojumā universālās kodolbumbas, kas, iespējams, tiks dislocētas Eiropā.
