RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Polijas Ārlietu ministrijas Politiskā kabineta direktors Jans Pariss norādīja, ka poļu karavīrus ir grūti pārliecināt rūpēties par Baltijas valstu drošību, ņemot vērā neatrisinātās poļu mazākumtautības problēmas Lietuvā, raksta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz BNS.
Šo viedokli viņš pauda diskusijas laikā Vitauta Lielā universitātē. Pariss uzsvēra, ka Polijas valdība piešķir lielu nozīmi mazākumtautību jautājumam un tas sarežģī Lietuvas un Polijas dialogu.
Diplomāts kritizēja Lietuvas varas iestāžu lēmumus jautājumā par Johima Leleveļa vārdā nosaukto Viļņas Inženieru skolu, kur mācās poļu un krievu bērni. Skola cer kļūt par ģimnāziju, kurā bērni varētu mācīties no 1. līdz 12. klasei. Tiek plānots skolai piešķirt jaunas telpas, taču pagaidām tā atrodas Antakaļņu ģimnāzijas ēkā.
Skolas sabiedrība protestēja pret mācību iestādes pārcelšanu un agrākajiem plāniem pārveidot to par sākumskolu. Jautājumu apsprieda arī poļu politiķi, tiekoties ar Lietuvas amatpersonām. Pēc diskusijām Viļņas mērija paziņoja, ka atbalsta skolas vēlmi kļūt par ģimnāziju.
"Mazākumtautību problēmu risinājums, it īpaši jautājums par poļu izglītību Lietuvā būtu reāls nosacījums attiecību uzlabošanai valstu starpā. Varšavai tā pašlaik ir prioritāte," — teica Pariss.
Lietuvas Ārlietu ministrijas politisko jautājumu direktors Rolands Kačinskis, atbildot uz kritiku, piezīmēja, ka šādi apgalvojumi ir aizvainojoši. Viņš uzsvēra, ka ģimnāziija saņēmusi ievērojamu finansējumu ēkas rekonstrukcijai, un problēmas, ar ko saskaras poļu mazākumtautība, ir saistītas ar izglītības sistēmas reformu, nevis tikai ar vienu kopienu.
"Poļu kopiena Lietuvā veido 1% visas poļu diasporas pasaulē. Lietuvā atrodas gandrīz 20% ārvalstīs (ārpus Polijas — red.) esošo poļu skolu. Šos faktus būtu jāzina arī poļu sabiedrībai, jo dažkārt šķiet, ka tie netiek atbilstoši interpretēti, un sabiedrība tiek maldināta," — skaidroja lietuviešu diplomāts.
Pēdējo gadu laikā Lietuvas un Polijas attiecības ir kļuvušas vēsākas. Vairāk nekā pirms gada Polijā mainījās valdoša partija, un kopš tā laika nav notikus neviena Lietuvas un Polijas Parlamentārās asamblejas sesija. Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites tikšanās ar Polijas jauno prezidentu Andžeju Dudu notika tikai šī gada augusta beigās Horvātijā.
