RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Sestdien, 17. septembrī septiņās Vācijas pilsētās notikušas plašas protesta akcijas pret Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma noslēgšanu. Berlīnē vien ielās izgājuši aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti publicēto informāciju.
Akcijas organizatori iepriekš iesniedza pieteikumu, kurā informēja, ka Vācijas galvaspilsētas austrumu daļā demonstrācijā un mītiņā varētu piedalīties simt tūkstoši cilvēku. Iespējams, akcijas vērienīgumu ietekmēja nejaukais laiks — no rīta pilsētā periodiski lija.
Protesta akcijas notika arī Hamburgā, Štutgartē, Ķelnē, Leipcigā, Frankfurtē pie Mainas un Minhenē. Policijas rīcībā esošie dati liecina, ka Ķelnē ielās izgājuši 10 tūkstoši cilvēku, Hamburgā — 6 tūkstoši, Frankfurtē pie Mainas — 5 tūkstoši.
Īsā mītiņā pirms demonstrācijas akcijas organizatori — sabiedriski politiskās ekoloģiskās organizācijas Naturfreunde Deutschlands pārstāvji vērsās pie akcijas dalībniekiem.
Viņi pavēstīja, ka "pašlaik protests ir īpaši nepieciešams," jo tuvākajā laikā Bratislavā tiks balsots par vienošanos CETA, kas paredz brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp ES un Kanādu Eiropas Savienības valstu ekonomikas ministru padomes līmenī. CETA varētu kļūt par savdabīgu TTIP pieņemšanas sākuma posmu.
"Mēs neesam antiamerikāniski noskaņoti, mēs neuzstājamies pret tirdzniecības līgumiem un tirdznieciskajām attiecībām ar citām valstīm. Tomēr fakts, ka lēmumi TTIP un CETA jautājumos nav caurskatāmi un pārkāpj demokrātisko procedūru standartus, nāk par labu tiem, kas vēlētos palielināt bailes Eiropā," — uzsvēra organizatori.
Iepriekš Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels paziņoja žurnālistiem Berlīnē, ka neredz iespēju līdz gada beigām noslēgt vienošanos TTIP, jo tas nozīmētu lielā mērā piekāpties amerikāņu priekšā. Eiropiešiem tas nav jādara, teica Gabriels un piebilda, ka, atšķirībā no kancleres Angelas Merkeles, bijis skeptiski noskaņots par minētā līguma sniegtajām perspektīvām. Pieņēmumu par to, ka puses varēs sagatavot vienošanos dažu atlikušo mēnešu laikā politiķis nosauca par fikciju. Merķele aicināja atbalstīt TTIP un paziņoja, ka vienošanās veicinās jaunu darba vietu izveidi.
ES un ASV apspriež TTIP kopš 2013. gada jūlija. Runa ir par pasaulē lielākās beznodevu tirdzniecības zonas radīšanu, kuras patērētāju tirgus sasniegtu aptuveni 820 miljonus cilvēku. Projektā plānots iekļaut ne vien ASV un Eiropas Savienības valstis, bet arī Kanādu, Meksiku, Šveici, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Islandi, kā arī ES kandidātvalstis. ASV pašreizējā administrācija lika saprast, ka darīs visu iespējamo, lai pārrunas TTIP jautājumā tiktu noslēgtas pirms tās darbības beigām šī gada novembrī.
Pret TTIP iebilst Eiropas sabiedrības daļa — mazā un vidējā biznesa pārstāvji. Vienošanās pretinieki uzskata, ka tā atbilst tikai transnacionālo kompāniju interesēm, kas cīnās par kontroles un regulēšanas pasākumu pavājināšanos Eiropā.
Gandrīz 3,5 miljoni eiropiešu ir parakstījuši petīciju pret TTIP un CETA (līdzīga satura līgumu ar Kanādu), gandrīz 2 tūkstoši pilsētu, pašvaldību un reģionu visā Eiropā ir paziņojuši, ka nepieļaus ASV brīvās tirdzniecības vienošanās darbību savās teritorijās.
Iepriekš apkārtējās vides aizsardzības organizācija Greenpeace publicēja tīmeklī dokumentus un norādīja, ka tā ir informācijas noplūde, kas notikusi ASV un ES pārrunās TTIP jautājumā. Greenpeace vēsta, ka ASV pieprasa, lai partneri vājinātu ASV ražotās potenciāli bīstamās produkcijas un ģenētiski modificētu pārtikas produktu kontroli. Organizācija apgalvoja, ka ASV un ES pārstāvji ir nolēmuši panākt vienošanās noslēgšanu pirms ASV prezidenta Baraka Obamas aiziešanas no posteņa nākamā gada janvārī, tāpēc ASV cenšas iespaidot partnerus Eiropā.
