RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Nākamnedēļ Latvijas valdības ekspertu grupa nogādās Lietuvā arhīvā saņemto finansiālo dokumentu analīzes rezultātus, kuros esot atrodami pierādījumi tam, ka Lietuva PSRS laikos bijusi donore, informēja Lietuvas iedzīvotāju genocīda pētījumu centra direktore Birute Burauskaite, ziņo Sputnik Igaunija.
Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija Latvijā tika izveidota 2005. gadā. Tā saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr laikā no 2008. līdz 2014. gadam nestrādāja līdzekļu trūkuma dēļ.
"Viņi (eksperti — red.) aprēķinājuši zaudējumus un laiduši klajā relīzi, ko iesniegs Lietuvai. Taču analīze nav veikta par simt procentiem. Apkopojot informāciju, viņus pašus pārsteidzis fakts, ka finanšu plūsmas no republikas sūtītas uz Maskavu un no Maskavas atpakaļ — tāpat kā pašlaik budžeta līdzekļi tiek sadalīti pašvaldību starpā. Līdzīgs mehānisms darbojās starp republikām. Šis finanšu dokumentos norādītās naudas plūsmas pierāda, ka mēs bijām tipiska kolonija," — Burauskaites teikto citē RIA Novosti, atsaucoties uz Lietuvas ziņu aģentūru BNS.
Lietuvas iedzīvotāju genocīda pētījumu centra direktore pavēstīja, ka ir jāpārtrauc diskusijas par to, ka PSRS bijusī centrālā daļa ieguldījusi līdzekļus Lietuvā. "Viņi uzskata, ka mēs esam parādnieki. Finansiālo dokumentu jaunie aprēķini liecina, ka tās ir muļķības: ja arī viņi cēla kaut kādas rūpnīcas, tad to darīja savās interesēs. To es zinu precīzi, ekonomisti aprēķināja, ka šīs investīcijas atmaksājās 2-3 gadu laikā, nekas netika darīts, lai mēs paliktu parādā," — viņa teica.
2000. gadā Lietuvas valdība izsniedza komisijai informāciju, kurā norādīts, ka tā saucamās "padomju okupācijas" laikos Lietuvas zaudējumi esot sastādījuši vairāk nekā 20 miljardus ASV dolāru. Toreiz parlaments pieņēma likumu, kas šo faktu apstiprina, taču nekādi pasākumi likuma īstenošanai netika veikti.
Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. 2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Latvijas varas iestādes padomju gados valstij nodarītos zaudējumus vērtēja 185 miljardu eiro apmērā, bet vēlāk Latvijas komisija zaudējumu summu palielināja līdz 300 miljardiem. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Pazderes vārdus, piezīmēja, ka prasības Krievijai izmaksāt kompensācijas par padomju pagātni daudzu miljardu apmērā izvirza "slimi cilvēki". Viņš uzsvēra, ka Maskava nav centusies noturēt Padomju Savienības sastāvā Baltijas valstis, kad tās izstājās no PSRS, un radījusi tajās rūpniecību, modernizējusi ekonomiku un ieguldījusi daudz lielākus līdzekļus nekā pašā KPFSR.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
