RĪGA, 15. septembris – Sputnik. ASV lūdza atļauju izveidot savu bāzi Kirgīzijā tikai uz vienu gadu, taču solījumu neizpildīja, jo viņiem bija izdevīgi palikt Vidusāzijā, intervijā RIA Novosti paziņoja bijušais Kirgīzijas prezidents Askars Akajevs.
Amerikaņu aviobāze Manasa parādījās Kirgīzijā 2001. gada decembrī pirms operācijas Afganistānā. Ar Kirgīziju noslēgtais līgums noteica, ka to iespējams izmantot tikai loģistikai – militāro kravu un dzīvā spēka nogādei Afganistānā. Bāze darbojās līdz 2012. gadam.
Bijušais Kirgīzijas prezidents Askars Akajevs pastāstīja, ka 2001. gadā pēc teroraktiem Ņujorkā ASV Valsts departaments vērsies pie Kirgīzijas valdības ar lūgumu izvērtēt loģistiskās bāzes izvietošanas iespēju valstī.
"No viņiem pienāca vēstule, ko bija parakstījis ASV prezidents Bušs, jaunākais. Ir zināms, ka viņi vērsās pie visām Vidusāzijas republikām. Zināmu laiku viņiem bija bāze arī Uzbekistānā… Tika nosaukts termiņš – viens gads. Amerikāņi lūdza vienu gadu ar iespējamu pgarinājumu. Taču, kā zināms, amerikāņi šos termiņus neievēroja, jo, kā vienmēr, viņiem bija otrā un trešā ešelona plāni," – pastāstīja Akajevs.
Viņš pauda uzskatu, ka ASV patiesais mērķis bija ne tikai cīņa ar teroristiem, bet arī mēģinājums nostiprināties stratēģiski svarīgā reģionā.
"Sākotnēji amerikāņi solīja, ka nepilna gada laikā izrēķināsies ar starptautisko terorismu un pēc tam atbrīvos lidostu. Taču vēlāk mēs ieraudzījām, ka viņi tur ieradušies uz ilgu laiku, un viņu uzdevums ir ne tikai starptautisko teroristu iznīcināšana Afganistānā. Viņu galvenais mērķis bija ieņemt šo placdarmu Centrālāzijā, lai risinātu savas ģeopolitiskās problēmas. Tāpēc viņi ilgi meklēja teroristu līderi Ben Ladenu. Veselus desmit gadus," – atgādināja Akajevs.
Pie tam līdz 2005. gadam nomas nauda ASV netika paaugstināta. "Mēs negribējām spekulēt, tirgoties uz šī rēķina. Maksa bija neliela, jo mēs uzskatījām, ka šī operācija palīdzēs cīņā ar teroristiem arī mums," – paskaidroja bijušais Kirgīzijas prezidents.
Askars Akajevs ieņēma Kirgīzijas prezidenta posteni no 1990. līdz 2005. gadam. Viņš zaudēja posteni "tulpju revolūcijā". Pašlaik viņš strādā Maskavas Valsts universitātes Sarežģīto sistēmu matemātisko pētījumu institūtā.
