RĪGA, 11. septembris — Sputnik. Kijeva izvirza noteikumus Krievijas Valsts domes vēlēšanu norisei valsts diplomātisko misiju teritorijā Ukrainā. Valsts Ārlietu ministrija vēsta, ka šāda atļauja tiks dota tikai gadījumā, ja Krievija atteiksies no Valsts domes vēlēšanām Krimā un izslēgs reģiona pārstāvjus no kandidātu sarakstiem, informē Sputnik Igaunija.
Krievijas Valsts domes vēlēšanas notiks 18. septembrī.
Ukrainas prezidenta preses sekretārs Svjatoslavs Cegolko pavēstīja, ka Petro Porošenko uzdevis ārlietu ministram Pāvelam Kļimkinam informēt Krieviju par to, ka Ukrainas teritorijā Valsts domes vēlēšanu norise nav iespējama.
"Krievijas Valsts domes deputātu vēlēšanas Krievijas diplomātisko pārstāvniecību telpās Ukrainas teritorijā ir iespējama tikai gadījumā, ja Krievijas puse atteiksies organizēt vēlēšanas Ukrainas okupētajās teritorijās un izslēgs no Krievijas politisko partiju izvirzīto federālajiem deputātu kandidātu sarakstiem personas, kas iekļautas reģionālajās grupās, kurās ietvertas Krievijas īslaicīgi okupētās Ukrainas teritorijas," – teikts Ukrainas ĀM paziņojumā.
Nav zināms, kā Ukraina kontrolēs šī norādījuma izpildi. Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins atzina, ka Kijevas rīcībā nav līdzekļu, kas ļautu novērst Krievijas diplomātisko iestāžu personāla balsošanu.
Precedents "maidanē" Eiropas reputāciju
Valsts domes Drošības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja Irina Jarovaja uzskata Kijevas paziņojumus par nacionālo diskrimināciju.
Viņa norāda: "Kijevas paziņojums par to, ka Krievijas pilsoņi nevar Ukrainas teritorijā īstenot savas konstitucionālās pilsoņu tiesības, apstiprina, ka Kijevas politiku nav iespējams nosaukt par adekvātu un civilizētu."
"Šis precedents automātiski "maidanē" Eiropas reputāciju, kura ik reizi ir spiesta izgudrot muļķīgas atrunas par to, kāpēc tiek atbalstīti cilvēktiesību pārkāpumi Ukrainā," – piebilda politiķe.
Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Džabarovs uzskata, ka Ukrainā dzīvojošie Krievijas pilsoņi tomēr varēs piedalīties vēlēšanās Krievijas vēstniecībā, taču pieļāva, ka Ukrainas varas iestādes var mēģināt viņus aizkavēt, piemēram, radikāļi var nelaist cilvēkus pie vēlēšanu iecirkņiem vēstniecībā.
"Lai tad Eiropa paskatās, ko dara Ukraina, valsts, ar kuru viņi gatavojas sadarboties," – teica Džabarovs.
Senators uzskata, ka Ukrainas prezidents labprāt vispār aizmirstu vārdu "vēlēšanas". Viņš paskaidroja: "Ukrainas pilsoņi, kuri pašlaik uzturas Krievijā, redz, kāda patiesībā ir situācija Ukrainā, un viņi balsos pret pašreizējo valdību."
Tāpēc Porošenko gribētu, lai galu galā Ukrainā nenotiktu vēlēšanas Krievijas pilsoņiem, bet Krievija nerīkotu vēlēšanas Ukrainas pilsoņiem savā teritorijā, uzskata politiķis.
Krima un Sevastopole atgriezās Krievijas sastāvā saskaņā ar referenduma rezultātiem 2014. gada martā. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Pie tam Ukrainas un rietumvalstu valdības atteicās atzīt tautas gribas izpausmi un ieviesa pret reģionu vērstas sankcijas.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Krievijas Ārlietu ministrija uzsver, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski nobalsojuši par atgriešanos Krievijas sastāvā saskaņā ar starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem.
