RĪGA, 11. septembris — Sputnik. ASV iekšpolitiskās spēles ir svarīgākas nekā globālo problēmu risinājums, lai arī amerikāņi nepārtraukti atgādina, ka ir atbildīgi par to, uzskata Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs, vēsta RIA Novosti.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pēc pārrunām Ženēvā 9. septembrī saskaņoja piecus dokumentus, kas izstrādāti ar mērķi noregulēt krīzi Sīrijā. "Nepaspēja ne tinte izžūt uz Lavrova un Kerija Ženēvas vienošanās, kad Vašingtona jau ķērās pie interpretācijām. Viceprezidents Džozefs Baidens par dokumentu paketi izteicās kā par zināmu avansu mūsu valstij: "ASV sadarbosies ar Krieviju Sīrijas jautājumā tikai gadījumā, ja Krievija pildīs visus pamiera noteikumus Sīrijā." Un tālāk, tikpat augstprātīgi: "Vašingtona nesadarbosies ar Krieviju, ja Krievija neizdarīs pareizo izvēli"," – svētdien Kosačovs uzrakstīja savā lappusē Facebook.
Politiķis atgādināja, ka Reigans savulaik, turklāt tolaik situācija bija daudz sliktāka nekā tagad, vismaz pieļāva iespēju veidot uzticīgas attiecības ar PSRS. "Uzticies, taču pārbaudi." Bet Baidens – ne: "Neviena Sīrijas vienošanās punkta pamatā nav uzticības," – viņš minēja piemēru.
"Tos amerikāņus saprast nevar. Vai nu Kerija lauri nedod mieru viceprezidentam, vai varbūt viņš negrib savu prezidentu "gājienā pie krieviem" palaist," – rakstīja Kosačovs.
Viņš uzsvēra, ka tas rada lielākās grūtības darbā ar ASV. "Vašingtonā nav tikai viena vienīga apgabala komiteja (obkoms – red.), to ir daudz vairāk, un katrai ir sava spēle. Pie tam galu galā visas ir tikai amerikāņu iekšējās spēles, nevis saistītas ar visu pasauli, pār kuru ASV tik uzstājīgi cenšas uzņemties atbildību," – piebilda senators.
"Arī tagad runa pavisam noteikti nav par ārējās iejaukšanās izmocīto Sīriju. Runa nav par valsts saistībām, ko nosaka Ženēvas vienošanās, ko ASV diezin vai varēs izpildīt pilnā apmērā, atšķirībā no Krievijas… Runa tik un tā ir tikai par sevi," – noslēgumā savas domas pauda Konstantins Kosačovs.
