RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Polijas Valsts kases ministrs Dāvids Jackevičs ekonomiskā foruma pasākumā pauda atbalstu Lietuvas viedoklim jautajumā par pakāpenisku atteikšanos no gāzes un elektroenerģijas piegādēm no Krievijas.
Lietuvas enerģētikas ministrs plenārās sesijas laikā pastāstīja par to, kādus pasākumus īsteno valsts, lai pilnībā atteiktos no Krievijas piegādēm.
"Tas ir ceļš, ko Polijas valsts uzskata par enerģētiskās drošības nostiprināšanas garantiju šajā Eiropas reģionā," — pavēstīja Jackevičs un piebilda, ka Krievija kā galvenais gāzes piegādātājs Polijai ir "nestabils avots, ko apliecina konflikts Ukrainā."
Jāpiebilst, ka viens no pasākumiem, ar kuru palīdzību Lietuva vēlas aizvietot elektroenerģijas importu no Krievijas, ir enerģētiskais tilts LitPol Link (Lietuva-Polija). Pati Polija šī gada maijā nolēma nepagarināt pašreizējo ilgtermiņa līgumu ar "Gazprom".
Polija un Baltija pret "Ziemeļu straumi 2"
Polijas ministrs atzīmēja, ka Polijai kaitē gan "Ziemeļu straume", gan arī plānotā "Ziemeļu straume 2". "Ikviena gāzes vada versija negatīvi iespaido Polijas ekonomiskās intereses, it īpaši enerģētiskās drošības jomā," — viņš paziņoja.
Šī gada jūlijā Polijas antimonopola organizācija pauda iebildumus pret kopuzņēmumu ar "Ziemeļu straumi 2", tāpēc projekta partneri — Engie, "Gazprom", OMV, Shell, Uniper un Wintershall — atteicās no projekta. Taču visi potenciālie dalībnieki apstiprināja savu dalību projektā, 2. septembrī pavēstīja "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers.
Pagājušā gada nogalē Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Ungārija, Rumānija un Slovākija vēstulē Eiropas Komisijai kritizēja projektu un paskaidroja, ka tas varētu pastiprināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, vājināt Centrālās Eiropas valstu un visas Eiropas Savienības enerģētisko drošību. EK vadītājks Žans Klods Junkers norādīja, ka gāzesvada projekts varētu saskarties ar juridiskajām problēmām. Pēc kompānijas Nord Stream domām, Polijai un Baltijas valstīm neizdosies bloķēt projektu.
Projekta "Ziemeļu straume-2" ietvaros tiek plānota divu gāzes vadu izbūve no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. To kopējā jauda sastādītu 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Projektā kompānijai "Gazprom"piederēs 50%, BASF, E.ON, Engie, OMV, Shell — pa 10%. Projekta autori plāno jaunos cauruļvadus būvēt līdzās "Ziemeļu straumei".
