Pašlaik svētceļniekus Alhanaja kalnā 1664 metru ved lamas. Vienam šeit labāk neklaiņot – apmaldīsies un nokļūsi Mongolijā. Kopā ar lamām ir interesanti un dvēselei noderīgi. Ceļš uz vienu no kalnu masīva virsotnēm – sava veida goroo, svētais loks: cilvēks kāpj augšup it kā pa spirāli, apmeklējot senās svētvietas. Valda uzskats, ka svētvietas pieder budistiem, taču tās godā arī šamaņi.
Gar takām cilvēki no akmeņiem sakrāvuši savdabīgus nožogojumus. Kopš seniem laikiem šeit kāpuši augšup, godājot svētvietas. Cilvēks nolaidās ceļos, pēc tam izstiepās uz zemes, piecēlās, spēra soli uz priekšu, no jauna nolaidās ceļos, un tā tālāk. Lai tādā ceremonijā akmeņi neievainotu ceļus, tos novāca no takas un sakrāva tai līdzās.
© Sputnik/Igor MaidenPie iebrauktuves Alhanaja Nacionālajā parkā.
1/24
© Sputnik/Igor Maiden
Pie iebrauktuves Alhanaja Nacionālajā parkā.
© Sputnik/Igor MaidenSuburgans – budistu celtne, uzbūvēta par godu Dalailamam: 1991. gada vasarā šeit piezemējās godājamā viesa helikopteris
2/24
© Sputnik/Igor Maiden
Suburgans – budistu celtne, uzbūvēta par godu Dalailamam: 1991. gada vasarā šeit piezemējās godājamā viesa helikopteris
© Sputnik/Igor MaidenKalns – budisma glabātājs.
3/24
© Sputnik/Igor Maiden
Kalns – budisma glabātājs.
© Sputnik/Igor MaidenPa tādām renītēm Alhanajā tek ārstnieciskais ūdens.
4/24
© Sputnik/Igor Maiden
Pa tādām renītēm Alhanajā tek ārstnieciskais ūdens.
© Sputnik/Igor MaidenVietās, kur Aršans izskalojis bedres starp saknēm un akmeņiem, vietējie iedzīvotāji no nūjām izveidojuši sava veida vannu malas.
5/24
© Sputnik/Igor Maiden
Vietās, kur Aršans izskalojis bedres starp saknēm un akmeņiem, vietējie iedzīvotāji no nūjām izveidojuši sava veida vannu malas.
© Sputnik/Igor MaidenAlhanajā dzīvo tikai pareizās "mājās", aiz pareiziem vārtiem!
6/24
© Sputnik/Igor Maiden
Alhanajā dzīvo tikai pareizās "mājās", aiz pareiziem vārtiem!
© Sputnik/Igor Maiden"Krītošais akmens" pie pirmā skatu laukuma.
7/24
© Sputnik/Igor Maiden
"Krītošais akmens" pie pirmā skatu laukuma.
© Sputnik/Igor MaidenAjurlama visus svētā kalna maršrutus ir izstaigājis vai miljons reizes.
8/24
© Sputnik/Igor Maiden
Ajurlama visus svētā kalna maršrutus ir izstaigājis vai miljons reizes.
© Sputnik/Igor MaidenSargs pie Mūžīgās Lampiņas tempļa. Pēc formas tas atgādina bļodiņu – lampiņu, kur uguns pati no sevis iedegas divreiz dienā – rītausmā un saulrietā, - tā ir pati Saule.
9/24
© Sputnik/Igor Maiden
Sargs pie Mūžīgās Lampiņas tempļa. Pēc formas tas atgādina bļodiņu – lampiņu, kur uguns pati no sevis iedegas divreiz dienā – rītausmā un saulrietā, - tā ir pati Saule.
© Sputnik/Igor MaidenAinava no kādas Alhanaja kalnu masīva virsotnes
10/24
© Sputnik/Igor Maiden
Ainava no kādas Alhanaja kalnu masīva virsotnes
© Sputnik/Igor MaidenMežonīgs tūrists no Latvijas kādā Alhanaja virsotnē.
11/24
© Sputnik/Igor Maiden
Mežonīgs tūrists no Latvijas kādā Alhanaja virsotnē.
© Sputnik/Igor MaidenSputnik/Igor MaidenDebesu gudrības feja (Sendema) – viens no galvenajiem sakrālajiem objektiem Alhanajā. Klintī ir daudz spraugu un grotu. Tā nosaukta par godu Debesu gudrības fejai ar lauvas seju, ticīgo aizstāvei. Svētceļnieki, apejot tai apkārt, lūdz par to, lai labais uzvarētu ļaunumu, kā arī par to, lai bērni labi mācītos.
12/24
© Sputnik/Igor MaidenSputnik/Igor Maiden
Debesu gudrības feja (Sendema) – viens no galvenajiem sakrālajiem objektiem Alhanajā. Klintī ir daudz spraugu un grotu. Tā nosaukta par godu Debesu gudrības fejai ar lauvas seju, ticīgo aizstāvei. Svētceļnieki, apejot tai apkārt, lūdz par to, lai labais uzvarētu ļaunumu, kā arī par to, lai bērni labi mācītos.
© Sputnik/Igor MaidenGalvenais Alhanaja templis – Vārti, aiz kuriem ved ceļš uz Šambalu.
13/24
© Sputnik/Igor Maiden
Galvenais Alhanaja templis – Vārti, aiz kuriem ved ceļš uz Šambalu.
© Sputnik/Igor MaidenAkmens kapela Bumhana. Leģenda vēsta, ka sensenos laikos šeit vairākus gadus meditējis lama Namnanajs, dzīvais svētais, kam pavērās visi Alhanaja noslepumi. Kapelā var ieiet tikai vīrieši.
14/24
© Sputnik/Igor Maiden
Akmens kapela Bumhana. Leģenda vēsta, ka sensenos laikos šeit vairākus gadus meditējis lama Namnanajs, dzīvais svētais, kam pavērās visi Alhanaja noslepumi. Kapelā var ieiet tikai vīrieši.
© Sputnik/Igor MaidenPa ceļam uz Vārtu templi – mundrais Ajurlama šeit parādās vairākas reizes dienā.
15/24
© Sputnik/Igor Maiden
Pa ceļam uz Vārtu templi – mundrais Ajurlama šeit parādās vairākas reizes dienā.
© Sputnik/Igor MaidenZelta Pēda Vārtu templī. Stāsta, ka ilgu laiku pirms budisma parādīšanās, Alhanajā pabijis pats Čingishans.
16/24
© Sputnik/Igor Maiden
Zelta Pēda Vārtu templī. Stāsta, ka ilgu laiku pirms budisma parādīšanās, Alhanajā pabijis pats Čingishans.
© Sputnik/Igor MaidenDacans Alhanaja pakājē.
17/24
© Sputnik/Igor Maiden
Dacans Alhanaja pakājē.
© Sputnik/Igor MaidenŠamaņu svētvieta Alhanaja virsotnē.
18/24
© Sputnik/Igor Maiden
Šamaņu svētvieta Alhanaja virsotnē.
© Sputnik/Igor MaidenGar takām cilvēki no akmeņiem sakrāvuši savdabīgus nožogojumus. Kopš seniem laikiem šeit kāpuši augšup, godājot svētvietas. Cilvēks nolaidās ceļos, pēc tam izstiepās uz zemes, piecēlās, spēra soli uz priekšu, no jauna nolaidās ceļos, un tā tālāk. Lai tādā ceremonijā akmeņi neievainotu ceļus, tos novāca no takas un sakrāva tai līdzās.
19/24
© Sputnik/Igor Maiden
Gar takām cilvēki no akmeņiem sakrāvuši savdabīgus nožogojumus. Kopš seniem laikiem šeit kāpuši augšup, godājot svētvietas. Cilvēks nolaidās ceļos, pēc tam izstiepās uz zemes, piecēlās, spēra soli uz priekšu, no jauna nolaidās ceļos, un tā tālāk. Lai tādā ceremonijā akmeņi neievainotu ceļus, tos novāca no takas un sakrāva tai līdzās.
© Sputnik/Igor MaidenAlhanaja kalnā – aptuveni 1664 metru augstumā.
20/24
© Sputnik/Igor Maiden
Alhanaja kalnā – aptuveni 1664 metru augstumā.
© Sputnik/Igor MaidenAlhanaja Nacionālā parka darbiniece Eržena Dambijeva. Ne vienu reizi vien parku apmeklējuši viņas kolēģi no ārvalstīm, lai mācītos, kā sakrālais tūrisms apvienots ar dabas aizsardzību.
21/24
© Sputnik/Igor Maiden
Alhanaja Nacionālā parka darbiniece Eržena Dambijeva. Ne vienu reizi vien parku apmeklējuši viņas kolēģi no ārvalstīm, lai mācītos, kā sakrālais tūrisms apvienots ar dabas aizsardzību.
© Sputnik/Igor MaidenSeno – skitu laikmeta – apbedījumu plāksnes pie Balzino ezera.
22/24
© Sputnik/Igor Maiden
Seno – skitu laikmeta – apbedījumu plāksnes pie Balzino ezera.
© Sputnik/Igor MaidenBalzino ezeru ļoti ciena Aizbaikāla burjati. Tas nosaukts par godu kņazei Balčžin-hatun, kura upurēja dzīvību, lai glābtu Horina dzimtas burjatus no mongoļu gūsta.
23/24
© Sputnik/Igor Maiden
Balzino ezeru ļoti ciena Aizbaikāla burjati. Tas nosaukts par godu kņazei Balčžin-hatun, kura upurēja dzīvību, lai glābtu Horina dzimtas burjatus no mongoļu gūsta.
© Sputnik/Igor MaidenĒrglis – Alhanaja svētais putns, dievu vēstnesis.
24/24
© Sputnik/Igor Maiden
Ērglis – Alhanaja svētais putns, dievu vēstnesis.