RĪGA, 4. septembris — Sputnik. Žurnāla The National Interest eksperts, kara vēsturnieks Sebastjans Roblēns stāsta par Krievijas smagās ugunsmetēju sistēmas TOS-1 "Buratino" priekšrocībām salīdzinājumā ar rietumvalstu ražotajiem analogiem, informē aģentūra RIA Novosti.
Vēsturnieks uzskata, ka "Buratino" nav konkurentu starp rietumvalstu armiju rīcībā esošo bruņojumu. Izstrādātas dažādas zalves uguns sistēmas, piemēram, amerikāņu mobilā raķešu un artilērijas sistēma HIMARS ar armijas mašīnu M142, taču tās ir viegli bruņotas un paredzētas apšaudei no slēgtajām uguns pozīcijām.
Savukārt TOS-1 šauj tiešā tēmējumā – šim nolūkam paredzēta vesela uguns kontroles sistēma, kurā iekļauts lāzera tālmērs un ballistiskais skaitļotājs. Pie tam iekārtai ir tanka T-72 korpusa smagās bruņas; uz tanka bāzes izstrādāta arī tās šasija. TOS-1 sver 46 tonnas.
"Tam ir saprotams iemesls: TOS-1 bāzes modeļa šāviena distance sasniedza tikai trīs kilometrus, tāpēc mašīnai bija jābūt gatavai saņemt ienaidnieka uguni no dažādākajiem ieročiem," – paskaidroja Roblēns.
Parasti šāda tipa sistēmās tiek izmantoti parastie fugasa vai kasešu lādiņi, bet Krievijā izstrādātā sistēma izmanto aizdedzes lādiņus – kompleksu "Smerč" un "Uragan" raķetes. Savukārt ASV armija pārnēsājamajās zalves uguns sistēmās izmanto termobāriskos lādiņus un lielāku munīciju, kas tiek piegādāta no gaisa. "Buratino" modifikācijā, kas tika pieņemta bruņojumā 2001. gadā, TOS-1A "Solncepjok", šāviena distance ir lielāka – līdz 6 km.
"Tas ir pietiekami liels attālums, lai mašīna varētu turpināt apšaudi atbildes uguns apstākļos, ko veic lielākā daļa prettanku ieroču," – piebilda The National Interest eksperts.
