RĪGA, 28. augusts — Sputnik. Reāla pamata pārrunām par jaunu vienošanos bruņojuma kontroles jautājumā Eiropai pagaidām nav, jo NATO turpina vēstīt par nepieciešamību apturēt Krieviju, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.
Nesen Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers savā rakstā avīzē Frankfurter Allgemeine Zeitung aicināja noslēgt jaunu vienošanos bruņojuma kontroles jautājumā, lai izvairītos no jaunas bruņošanās sacensības Krievijas un NATO starpā. Šteinmeiers paziņoja, ka Krievija jau vairākkārt aicinājusi sākt diskusiju šajā jautājumā. Vēlāk alianses pārstāvis aģentūrai apliecināja, ka NATO sveic jebkādus pūliņus, kas sekmēs bruņojuma kontroli Eiropā, un turpinās apspriest ar Krieviju risku samazināšanas pasākumus un caurskatāmību.
"Vācija, kā EDSO priekšsēdētājs cenšas atdzīvināt organizācijas militāri politisko dimensiju, piešķirt tai jaunu dzīvību. Šteinmeiera teiktais kopumā atbilst signāliem, ko esam saņēmuši no Vācijas," — norādīja Gruško.
"Vienlaikus nākas ar nožēlu konstatēt, ka iespējas kontrolēt bruņojumu Eiropā kā reālu drošības sekmēšanas instrumentu ir palaistas garām," — uzskata politiķis.
Pēc Aleksandra Gruško domām, tas noticis tādēļ, ka "NATO valstis nav izpildījušas galveno saistību militārās drošības jomā Eiropā — nav ratificējušas Vienošanos par CFE (Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā) adaptāciju, kas tika parakstīta 1999. gada novembrī. Tai bija jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk." Gruško atgādināja, ka Vienošanos par CFE adaptāciju Krievija ratificējusi jau 2004. gadā.
Pēc politiķa domām, pašreizējā posmā problēmas sakne meklējama nevīs bruņojuma kontroles instrumentu trūkumā, bet gan politikā, ko realizē NATO, it īpaši attiecībā pret mūsu valsti."
"No Eiropas drošības procesa vēstures zinām, ka panākumi militārajā jomā, bruņojuma kontroles sfērā tiek panākti tad, kad pastāv kopīgs politiskais projekts. Šodien, spriežot pēc lēmumiem, kas pieņemti NATO samitos Velsā un Varšavā, tāda kopīga politiskā pamata nav. Kamēr NATO oficiāli un neoficiāli ziņos par nepieciešamību apturēt Krieviju, diezin vai parādīsies reāls politisks pamats nopietam dialogam bruņojuma kontroles jautājumos," — norādīja Gruško.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO piebilda, ka Krievijas karaspēka pēkšņā pārbaude nevienu neapdraud.
"Tās (pēkšņās pārbaudes — red.) nekādi nevar apdraudēt. Uzsveru, ka šī prakse NATO ir zināma. Mūsu valstij ar tās izmēriem šis ir viens no optimālākajiem karaspēka kaujas gatavības nodrošināšanas paņēmieniem," — atgādināja Aleksandrs Gruško.
"Visi Krievijas īstenotie militārie pasākumi atbilst visām starptautiskajām saistībām. Tostarp arī pēkšņo pārbaužu praksei. To nosaka Vīnes dokuments par uzticības pasākumiem," — viņš uzsvēra.
Pēkšņā pārbaude tika izsludināta ceturtdien atbilstoši vispavēlnieka lēmumam. Pilnā kaujas gatavībā atrodas Dienvidu kara apgabala karaspēki, kā arī daļa Rietumu un Centrālā apgabala, Ziemeļu flote, Gaisa kosmisko spēku komandējošais sastāvs un Gaisa desanta spēku komandējošais sastāvs. Pārbaude noslēgsies 31. augustā.
