Rīga, 20. augusts — Sputnik, Dmitrijs Bosaks. Ļeščinska aizraušanās ar sportu aizsākās pavisam vienkārši — ar futbolu lauku sētā, un vēlāk tā ļāva viņam veidot karjeru. A. Ļeščinskis ir dzimis Baltkrievijā. Trenēdams talantīgo šāvēju Afanasiju Kuzminu, trīs reizes piedalījies olimpiskajās spēlēs, bet tagad nodarbojas ar Latvijas „Dinamo" atjaunošanu.
Ļeščinskis dzimis netālu no Vitebskas, taču pusaudža gados pārcēlies uz dzīvi Kleckas rajona ciemā ar nosaukumu Staroseļije. Vēlāk jaunietis Baltkrievijas fizkultūras institūtā apguva fizkultūras kustības vadību un organizāciju. Pēc obligātā kara dienesta desantnieku brigādē Brestā, jauneklis devies uz pionieru nometni "Arteks", kur iepazina un vēlāk apprecēja latvieti. Reiz nokļuvis Rīgā, Aleksandrs nolēma apmesties uz dzīvi.
Latvijas sporta biedrības "Dinamo" priekšsēdētāja vietnieks ieradās Baltkrievijā, lai kā delegācijas vadītājs ar savu grupu piedalītos minifutbola sacensībās, kas šajās dienās norisinās Brestā starp pierobežas dienesta komandām. Sputnik korespondents Baltkrievijā tur sastapās ar bijušo sportistu un treneri.
"Dinamo" atdzimšana ir viņu pašu rokās
"Pie mums laukos valdīja viens vienīgs neprāts. Visi mūsu puikas spēlēja volejbolu, futbolu vai hokeju, slēpoja vai nodarbojās ar vieglatlētiku. Septiņdesmit procenti puiku no mūsu ielas izlēmasavu dzīvi saistīt ar fizkultūru," — tā atmiņās kavējas Sputnik sarunu biedrs.
Ieradies Latvijā, sportists uzsāka darbu sporta biedrībā "Dinamo". 90. gados viņš kopā ar domubiedriem pamazām sāka atdzīvināt šo gandrīz mirušo struktūru. Uz šo brīdi biedrību veido juridiski patstāvīgi fizkultūras kolektīvi, piemēram, minifutbola un džudo komandas. Organizācijas sporta bāze, ko veido piecdesmit hektāri zemes un trīsdesmit vasaras mājiņas, atrodas Rēzeknē.
"Vispirms jau tā cenšamies nopelnīt, tāpēc profesionālajam sportam nepieciešamie izdevumi atvirzās otrā plānā. Puiši aug, tāpēc viņus nemitīgi cenšas pārvilināt kāda cita komanda," — paskaidroja Latvijas "Dinamo" priekšsēdētāja vietnieks.
Viņš nenoliedz, ka noturēt futbolistus ir gana sarežģīts uzdevums, jo kontrakti, ko viņiem piedāvā, protams, ir alga un arī apmaksāti treniņi.
"Mums jāspēj to visu nodrošināt pašiem par saviem līdzekļiem, lai gan pašiem nopelnīt ir ļoti sarežģīti. Ne valsts, ne municipālās iestādes mums nesniedz nekādu atbalstu," — viņš skumji noteica.
Savs laiks sportam, savs — darbam
Komanda "Dinamo lat" aizsākās sporta sekcijā "Jaunais dinamovietis", ko 90. gados apmeklēja futbolisti. Starp viņiem nav profesionāļu — tie ir amatieri, kuri ar minifutbolu nodarbojas ārpus darba brīvajā laikā, kas, protams, reizēm rada saasinājumus attiecībās ar darba devējiem. Arī šajā reizē vienu no vadošajiem spēlētājiem uz turnīru neatlaida.
"Divi spēlētāji ir brokeri muitas noliktavā, divi — instruktori sporta klubā un vēl viens ir menedžeris. Ar vārdu sakot, strādā tur, kur var vairāk nopelnīt. Ja puišiem piedāvā 700 eiro algu, mēs viņus noturēt nevaram, jo ko gan varam piedāvāt mēs? Mums nav tādu ienākumu. Visi viņi ir mūsu kolektīva locekļi un reizi gadā maksā biedra naudu. Kad ir vajadzība, mēs viņus visus iesaistām mūsu "Dinamoviešu" pasākumos," — tā stāsta Ļeščinskis.
Vairāki sportisti spēlē augstākajā līgā. Divi puiši tūdaļ pēc sacensībām Brestā steigšus devās uz Austriju, kur spēlēs Igaunijas komandā. Delegācijas vadītājs paskaidroja, ka pašlaik viņus, tā teikt, vērtē un varbūt piedāvās kontraktu.
"Savā būtībā visi mūsu puiši ir dinamovieši. Katram, protams, savs raksturs ar visām tā niansēm. Katrs grib sevi redzēt kā Latvijas čempionu. Katrs no visas sirds cenšas uzvarēt, taču mēs visi labi saprotam, ka citu dalībnieku komandu līmenis ir augstāks par mūsējo. Tas nebūt nenozīmē, ka mēs padodamies. Drīzāk varētu sacīt, ka mēs esam kā latviešu sarkanie strēlnieki, kuri apsargāja Ļeņinu — stāvam kā siena," — tā Aleksandrs izteicās, runājot par iespējām stāties pretī sāncenšiem — muitniekiem.
Daudzo gadu laikā, kopš pastāv šīs minifutbola sacensības Brestā, "Dinamo lat" uz tām ierodas jau piekto reizi, uzskatot šo braucienu par savdabīgu gatavošanos Latvijas čempionātam.
"Eiropa centās ieviest ierobežojumus sakarā ar izbraukšanu uz Baltkrieviju, uz ko mēs sacījām: Jā, mēs esam Eiropas valsts, mēs vēlamies doties uz Baltkrieviju, lai viņus atbalstītu. Mēs ar prieku aizbrauksim. Mums nevajag vadošās vietas," — stāsta "dinamovietis".
Septiņdesmit gadus veca olimpieša treneris
Kopš Aleksandrs Ļeščinskis darbojas sporta jomā, viņš trīs reizes ir pabijis vasaras olimpiskajās spēlēs kā Afanasija Kuzmina treneris, kurās pats veiklais šāvējs piedalījies jau veselas deviņas reizes.
.
"Uz Riodežaneiro diemžēl doties nevarējām, jo nu jau viņam ir septiņdesmit gadi — šādā vecumā šaut ir diezgan sarežģīti. Šeit ir daudzas būtiskas nianses, turklāt nesen atlēts pārcietis acu operāciju. Tāpēc mēs nolēmām šoreiz nedzīties pēc šiem nosacītajiem Ginesiem," — situāciju skaidro treneris.
Sešdesmit gadu vecumā šāvējs piedalījās Olimpiskajās spēlēs Londonā, pistoles šaušanas sacensībās. Aleksandrs atzina, ka jau tolaik Kuzmina zināšanas un pieredze bija tāda, ka patiesībā treneris ierastajā šī vārda nozīmē viņam vairs nebija vajadzīgs. Ļeščinskis bijis atbildīgs par organizatorisko darbu.
