RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Traģiskie terorakti, ko pēdējā laikā organizējuši agrākie Tuvo Austrumu valstu iedzīvotāji, nerunājot jau par nepārtraukto migrācijas krīzi, ir piesaistījuši uzmanību musulmaņu kopienai Eiropā. Par to, cik liels ir musulmaņu skaits Eiropā un kādas ir to tālākās pastāvēšanas perspektīvas, portālam InoSMI pastāstīja vēsturnieks orientālists Dmitrijs Dobrovs.
Vācu Islāma arhīvs (ZentralinstitutIslam-Archiv) vēsta, ka 2007. gadā visā Eiropā dzīvojuši 53 miljoni musulmaņu. To starpā 16 miljoni uzturējās ES, bet 25 miljoni – Krievijā. Amerikāņu pētnieciskā centra PEW rīcībā esošie dati liecina, ka 2010. gadā (kopš tā laika rādītāji ir strauji auguši) lielākās musulmaņu kopienas Rietumeiropā bija Vācijā (4,8 miljoni cilvēku, jeb 5,8% iedzīvotāju) un Francijā (4,7 miljoni cilvēku, jeb 7,5% iedzīvotāju). Lielbritānijā 4,8% iedzīvotāju (aptuveni 3 miljoni cilvēku) bija musulmaņi.
Vispārējā situācija Balkānos, kur musulmaņu (vismaz 12 miljoni cilvēku) etniski reliģiozā grupa ir pamatiedzīvotāji, bija sekojoša: Melnkalne – 18,5%, Maķedonija – 35%, Bosnija-Hercegovina – 60%, Albānija – 80% un Kosova — 90%.
Strauji aug musulmaņu kopienas īpatsvars Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū: 4% — 1990. gadā, 6% –2010. gadā, un prognozes rāda, ka 2030. gadā 8% ES iedzīvotāju būs musulmaņi. Islāmticīgie koncentrējas lielākajās pilsētās: Parīzē — 1,7 miljoni cilvēku, Londonā — aptuveni 1 miljons cilvēku (Londonas mēra posteni nesen ieņēma Sadiks Hans, Pakistānas izcelsmes brits).
Vairākās Eiropas pilsētās kopienas ir īpaši lielas: Amsterdama (14%), Antverpene (16,9%), Brisele (līdz 25%), Birmingema (26,9%), Marseļa (25%), Stokholma (20%), Ķelne (12%). Daži šo pilsētu rajoni, piemēram, bēdīgi slavenā Molenbeka Briselē vai Sendenī Parīzē gandrīz pilnīgi pieder musulmaņiem.
Viņu integrācijas perspektīvas un iespējas sameklēt darbu nav īpaši lielas ne "veco", ne "jauno" migrantu musulmaņu vidū. Eiropas ekonomikai nav vajadzīgs zemu kvalificēts spēks tādos daudzumos. Jau tagad ir redzami piemēri – gan Vācijā, gan Francijā, kur 60.-70. gados ieradās miljoniem migrantu no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kuri sameklēja darbu apkalpošanas sektorā, celtniecības un autobūves sfērās. Ar laiku vajadzība izmantot šo darbaspēku pazuda, taču migranti palika Eiropā.
Pēdējo gadu laikā Eiropā arvien biežāk izceļas konflikti, kuros piedalās bēgļi vai musulmaņu kopienu locekļi. Jaungada naktī Ķelnē migranti un bēgļi masveidā uzbruka Vācijas pilsoņiem, kuri pilsētas centrā sagaidīja Jauno gadu. Briselē, Parīzē un Nicā notikuši traģiski terorakti, Vācijā bēgļi vairākkārt uzbrukuši valsts pamatiedzīvotājiem ar cirvjiem, nažiem un mačetēm.
Jāpiebilst, ka pat likumiem paklausīgu musulmaņu paražas ne vienmēr atbilst eiropiešu pasaules uzskatam. Piemēram, Vācijā ierodas liels skaits nepilngadīgu meiteņu, kuras jau stājušās laulībā. Agrāk ar šo problēmu saskārās arī Zviedrija, un nesen, kā vēsta portāls Newsru.com, Itālijas islāma kopienu un organizāciju savienība pieprasījusi varas iestādēm atļaut daudzsievību vienlīdz ar viendzimuma savienībām, kas tika legalizētas valstī šī gada maijā.
Šajos apstākļos ES pamatiedzīvotāju bailes un bažas pauž radikālās pret Eiropu noskaņotās partijas, kuru piekritēju skaits strauji palielinās. Eiropas valstu valdības un pašvaldības sper atbildes soļus, lai pasargātu savas vērtības, dažkārt pat ļoti neparastā veidā. Piemēram, dažos naktsklubos Dānijā pie ieejas tiek organizēta valodas zināšanu pārbaude, pludmalēs Kannās aizliegts nēsāt musulmaņu peldkostīmu burkini, kas nosedz visu ķermeni.
