RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Vladimira Putina un Tajipa Erdogana tikšanās – pirmā pēc Krievijas un Turcijas attiecību pasliktināšanās – noritēja ļoti konstruktīvi, vēsta Sputnik Igaunija.
Puses vienojās par darbībām attiecību atjaunošanas jomā, par sadarbību Sīrijas jautājumā, kā arī par projektu "Turcijas straume" un AES "Akuju" atsākšanu. Tika apspriesta iespēja atjaunot čarterreisus starp valstīm, preču apgrozījuma palielināšana līdz pirmskrīzes apjomiem, ierobežojumu atcelšana Turcijas kompāniju darbam Krievijā. Abu valstu līderi skāra arī vīzu jautājumu un sadarbību aizsardzības rūpniecības sfērā. Kompensācija par Krievijas bumbvedēju Su-24, ko Turcija notrieca virs Sīrijas teritorijas, netika apspriesta.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir ieinteresēta pilnā mērā atjaunot divpusējās attiecības ar Turciju, un tuvākajā laikā tiks izstrādāta vidēja termiņa sadarbības programma.
"Prioritāra ir divpusējās sadarbības atjaunošana pirmskrīzes līmenī. Tas patiešām ir būtisks uzdevums," – uzsvēra Putins.
Turcijas prezidents paziņoja, ka pārrunas bijušas dziļas un saturīgas, nosauca Putinu par "dārgo draugu" un atzīmēja, ka abām valstīm ir sadarbības potenciāls. Bez tam Erdogans pauda cerību, ka attiecību normalizēšanās ar Krieviju nesīs mieru un stabilitāti reģionā.
"Šodien mēs ar manu dārgo draugu Vladimiru Putinu konstatējām, ka esam vienisprātis jautājumos par mūsu attiecību normalizēšanu un potenciālu, kas piemīt mūsu valstīm," – teica Erdogans.
"Uzskatām, ka Krievijas un Turcijas attiecības pašlaik ir stabilākas nekā jebkad un tās palīdzēs stāties pretī iespējamām krīzēm," – piebilda Turcijas prezidents.
"Turcijas straume" un "Akuju"
Viena no svarīgākajām tēmām Turcijas un Krievijas prezidentu tikšanās laikā bija gāzes vada "Turcijas straume" un AES "Akuju" projektu atsākšana. Vladimirs Putins paziņoja, ka Ankara nolēmusi reanimēt šos projektus. Galvenās atļaujas gāzes vada "Turcijas straume" projekta īstenošanai Ankara jau ir sagatavojusi; Turcija turpinājusi darbu pat laikā, kad abu valstu attiecībās iestājusies krīze.
Pie tam Putins uzsvēra, ka būs nepieciešamas "dzelzsbetona" garantijas, lai atgrieztos pie gāzes vada "Dienvidu straume" projekta, pēc kura iesaldēšanas ES nekonstruktīvo lēmumu rezultātā Krievija un Turcija vienojušās par "Turcijas straumi".
Viņš atgādināja, ka Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu, kas kavējis "Dienvidu straumes" īstenošanu, un vēlāk Eiropas Komisija nosūtījusi vēstuli Bulgārijas valdībai ar prasību pārtraukt darbu.
"Galu galā mēs nesaņēmām Bulgārijas valdības atļauju ieiet Bulgārijas teritorijā. Jā, tagad mēs redzam un zinām, ka Bulgārija gribētu atgriezties pie šī projekta. Tomēr esam cietuši noteiktus zaudējumus, jo partneri Eiropā no šī projekta realizācijas atteicās. Tagad ar nodomiem vien nepietiek, mums ir vajadzīgas juridiskas, absolūtas dzelzsbetona garantijas. To nav," – paziņoja Putins.
Pēc prezidentu tikšanās Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novāks paziņoja, ka Krievija un Turcija, iespējams, jau oktobrī parakstīs starpvaldību vienošanos "Turcijas straumes" jautājumā. Viņš uzsvēra, ka gāzes vada pirmo atzarojumu būtu iespējams uzbūvēt 2019. gada otrajā pusē. Jautājumā par otro atzarojumu Novāks norādīja, ka Krievijai vajadzīgas ES garantijas.
"Jautājumā par otro atzarojumu šodien preses konferencē (Krievijas – red.) prezidents norādīja, ka šeit mums neapšaubāmi nepieciešamas gan Eiropas Savienības, gan Eiropas Komisijas garantijas par to, ka būs infrastruktūras pieprasījums," – paskaidroja Novāks.
Pēc tikšanās ar Krievijas valsts vadītāju Turcijas prezidents Tajips Erdogans norādīja, ka Turcija ir gatava piešķirt stratēģiskās investīcijas statusu AES "Akuju", kas tiek projektēta kopā ar Krieviju.
Savukārt Vladimirs Putins paziņoja, ka šajā jautājumā Turcija pieņēmusi lēmumu grozīt likumdošanu, lai sekmētu projekta īstenošanu.
"Kas attiecas uz "Akuju", Turcijas likumdošanā izdarīti grozījumi, trīs likumos. Mēs apspriedām jautājumu par stratēģiskās investīcijas statusa piešķiršanu projektam. Šodien mēs saņēmām pozitīvu atbildi. Tas viss liecina par to, ka šie lielie projekti – turklāt runa ir par projektiem, kas mērojami desmitos miljardu dolāru, – patiešām ir īstenojami.
Ceru, ka tā patiešām notiks," – piebilda Putins.
Tajips Erdogans apliecināja, ka AES "Akuju" projekts saņems visas nepieciešamās privilēģijas.
Krievijas un Turcijas starpvaldību vienošanās par sadarbību atomelektrostacijas celtniecības un ekspluatācijas sfērā, kas tiks celta "Akuju" laukumā Mersinas pilsētas apkaimē Turcijas dienvidos, tika parakstīta 2010. gadā. Pirmās AES Turcijā projektā iekļauti četri ūdens-ūdens enerģētiskie reaktori. Katra energobloka jauda sasniegs 1200 megavatus. Projekta izmaksas, saskaņā ar saņemto informāciju, sastādīs aptuveni 20 miljardus dolāru.
Sīrijas jautājums
Maskava un Ankara ne vienmēr ir bijušas vienisprātis Sīrijas jautājumā, taču abām valstīm ir viens mērķis – Sīrijas krīzes noregulēšana, apliecināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc tikšanās ar Turcijas valsts vadītāju.
"Kopīgais mērķis – krīzes noregulēšana Sīrijā… Domāju, ka, izmantojot šo platformu, ņemot vērā šo mūsu kopīgo pieeju, mēs meklēsim pieņemamus kopīgos lēmumus," – norādīja Putins.
Viņš paziņoja, ka puses vienojušās par atsevišķu tikšanos, kurā piedalīsies specdienesti, lai apmainītu informāciju un meklētu risinājumus šajā virzienā.
"Ir kopīga izpratne, un esmu pārliecināts, ka cīņa ar terorismu ir mūsu kopīgā darba svarīgākais elements," – piebilda Krievijas prezidents.
Ekonomiskā sadarbība, embargo un ierobežojumu atcelšana
Pēc pārrunām ar Tajipu Erdoganu Krievijas valsts vadītājs paziņoja, ka Krieviju un Turciju gaida rūpīgs darbs tirdznieciski ekonomiskās sadarbības atjaunošanas sfērā.
"Šis process jau ir sācies, taču tas prasīs noteiktu laiku," – atzina Krievijas prezidents. Viņš piebilda, ka puses veltīs īpašu uzmanību investīciju un preču plūsmu izaugsmei un perspektīvu projektu īstenošanai.
Krievijas prezidents apsolīja, ka Krievija pakāpeniski atcels īpašos ekonomiskos pasākumus un ierobežojumus, kas vērsti pret Turcijas kompānijām, kā arī pastāstīja, ka jau tuvākajā laikā tiks atcelti ierobežojumi Turcijas būvfirmu un pilsoņu iesaistīšanai darbā Krievijā.
Pie tam viņš atzīmēja, ka divpusējā sadarbība celtniecībā vairākos liela mēroga projektos nav pārtraukta.
"Piemēram, gada nogalē ieplānots atklāt kustību autoceļa "Rietumu maģistrālais diametrs" centrālo iecirkni Pēterburgā, kurā darbus veic ģenerāluzņēmējs no Turcijas un itāļu uzņēmums," – piebilda Krievijas valsts galva.
Pēc prezidentu tikšanās Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs izteica iespēju, ka šogad tiks atcelts dārzeņu un augļu importa aizliegums no Turcijas, tomēr pirms pārtikas produktu embargo atcelšanas būtu jāpārliecinās par to, vai preces atbilst Krievijas lauksaimniecības nozares kontroles uzņēmuma "Rosseļhoznadzor" prasībām.
Pēc ministra domām, Krievija un Turcija spēs viena vai divu gadu laikā atjaunot preču apgrozījuma apjomus.
"Apjomus atjaunosim ātri, domāju, ka ar vienu vai diviem gadiem pilnīgi pietiks apjomu atjaunošanai," – Uļukajevs pastāstīja žurnālistiem.
Tomēr ministrs piebilda, ka apgrozījuma vērtības apjoma atjaunošana prasīs ilgāku laiku.
Čarterreisu atsākšana – tehnisks jautājums
Krievijas un Turcijas prezidentu tikšanās gaitā tika apspriesta arī gaisa satiksme starp valstīm. Preses konferencē, kuras laikā tika apkopoti tikšanās rezultāti, Vladimirs Putins norādīja, ka čarteru aviācijas satiksmes atjaunošana ar Turciju ir tehnisks jautājums, kas tiks atrisināts tuvākajā laikā.
"No tūristu plūsmas viedokļa Turcija patiešām guva vērā ņemamus ienākumus no krievu tūristu braucieniem, un tas mūsu tautas tuvināja. Es uzskatu, ka mums nevajadzētu arī šo procesu atlikt malā mūsu šīsdienas pārrunu gaitā," – savukārt viedokli pauda Erdogans.
Pirms valstu vadītāju tikšanās Turciju apmeklēja liela Krievijas valdības delegācija, ko pavadīja arī Krievijas Transporta ministrijas pārstāvji.
Ziņojums par Krievijas delegācijas vizītes Turcijā rezultātiem nodots Krievijas valdībai un informācija par čarterreisu atjaunošanu starp abām valstīm tiks sniegta atsevišķi, ziņoja Krievijas Transporta ministrijas preses dienests.
