1945. gada 6. augustā pulkvedis Pols Tibetss, kurš komandēja Tinianas salā (Klusais okeāns) dislocēto 509. apvienoto trieciengrupu, deva pavēli lidmašīnas B-29 kravas nodalījumā iekraut atombumbu ar mīlīgo nosaukumu Little Boy — "Mazulis". Pulksten 1.45 ekskadriļa uzņēma kursu Hirosimas virzienā.
1941. gada 7. decembrī ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts pieteica karu Japānai. Šajā dienā lidmašīnas, kas pacēlās gaisā no Japānas impēriskās flotes aviobāzes kuģiem, pēkšņi uzbruka aerodromiem Oahu salā un karakuģiem Pērlhārboras ostā. ASV Klusā okeāna flote bija gandrīz neitralizēta, tāpēc Japānai radās iespēja droši ieņemt plašas teritorijas Dienvidaustrumāzijā. Paši amerikāņi šo dienu nereti dēvē par Kauna dienu.
Taču laikā līdz 1945. gada jūlijam militārā situācija lielā mērā mainījās – tik ļoti, ka jaunais ASV prezidents Harijs Trumens pamatoti pieprasīja Japānas bezierunu kapitulāciju.
16. jūlijā Alamogordo notika sekmīgs pirmās atombumbas izmēģinājums. Amerikas valdība bija iespēja izvēlēties: karaspēka iebrukums Japānas salās, kas, pēc militāristu aplēsēm, prasītu līdz 250 tūkstošu kareivju un virsnieku dzīvības, vai kodolieroču pielietojums.
1945. gada 6. augustā aptuveni septiņos no rīta japāņu agrīnās identifikācijas radari konstatēja, ka tuvojas trīs amerikāņu lidmašīnas. Japāņi pieļāva, ka tas ir izlūklidojums, tāpēc gaisa trauksme tika atcelta.
Pulksten 8.15 vairāk nekā deviņu tūkstošu kilometru augstumā tika nomesta bumba. Detonators iedarbojās pēc 45 sekundēm.
Jau pēc dažām minūtēm gāja bojā 90% cilvēku 800 metru attālumā no epicentra – viņi pārvērtās par oglēm. Gaismas izstarojums atstāja uz asfalta un māju sienām cilvēku ķermeņu siluetus. Uguns vilnis aptvēra vienpadsmit kvadrātkilometrus pilsētas platības. Gāja bojā aptuveni 200 tūkstoši cilvēku.
