RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Kērtiss Skaparoti drošības jautājumiem veltītajā forumā Aspenas pilsētā (Kolorado štats, ASV) paziņoja, ka uz viņu īpašu iespaidu atstājusi Krievijas militārā doktrīna, kā arī pauda bažas par Maskavas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstim ar krievvalodīgo iedzīvotāju starpniecību.
Ģenerālis atzīmēja, ka pašlaik Krievijas aktivitāte Baltijas reģionā nesasniedz konflikta slieksni, taču valsts cenšas vērsties pie Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dzīvojošajiem krieviem. Skaparoti piezīmēja, ka Maskava var ietekmēt šīs valstis, jo krievvalodīgo skaits tajās ir pietiekami liels.
NATO spēku Eiropā virspavēlnieks pauda viedokli, ka Baltijas valstu valdībām vajadzētu iesaistīt krievu izcelsmes pilsoņus valsts pārvaldes procesā, lai viņi kļūtu par "demokrātiskās sistēmas" elementu un "nejustos izstumti", vēsta izdevums "Pronedra".
Skaparoti aicināja uzskatīt Krieviju par nopietnu pretinieku, ņemot vērā valsts militārās iespējas un elastīgo militāro doktrīnu.
"Redzams, ka viņi (Krievija — red.) mācās. Neskatoties uz to, ka ievērojama daļa viņu (militārās — red.) doktrīnas izstrādāta uz vecās padomju doktrīnas bāzes, viņu domāšana ir ļoti elastīga, ja paskatīsieties, ko raksta viņu virsnieki. Viņi skatās uz pasauli visapkārt tā, kā viņi to redz, un atbilstoši pieskaņo savu doktrīnu. Tas ir iespaidīgi," — teica Skaparoti.
Tāpat Skaparoti vērsa klausītāju uzmanību uz Krievijas bruņoto spēku un militāro sistēmu "acīmredzamo modernizāciju. Ģenerālis norādīja, ka uz viņu lielu iespaidu atstājušas iespējas, ko Krievijas BS demonstrēja antiteroristiskās operācijas laikā Sīrijā.
"Lielā darbības rādiusa precīzās raķetes viņi palaida no zemūdenēm, no jūras un vidēja darbības rādiusa bumbvedējiem. Acīmredzot, viņiem tās nebija jāpalaiž ar šādām metodēm, taču viņi to veica, domājams, treniņiem, mācībām un demonstrācijai. Arī tas uz mani atstāja iespaidu," — uzsvēra Skaparoti.
"Tātad mums ir pretinieks, kas jāuztver ļoti nopietni," — secināja NATO spēku Eiropā virspavēlnieks.
Par NATO spēku Eiropā virspavēlnieku amerikāņu ģenerālis Kērtiss Skaparoti kļuva šī gada maijā, nomainot postenī ģenerāli Filipu Brīdlovu. Pēc stāšanās amatā Skaparoti pavēstīja, ka Krievija ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko nāksies saskarties aliansei. Ģenerālis atzīmēja, ka pašlaik alianse sastapusies ar "atdzimstošo Krieviju, kura vēlas apliecināt, ka ir pasaules lielvalsts."
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot jaunā NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vārdus, paziņoja, ka atdzimstošā Krievija nevienu neapdraud. Viņš piezīmēja, ka Krievija konsekventi tiecas panākt savstarpēji izdevīgu sadarbību, ņemot vērā visu partneru intereses.
"Taču vienlaikus Krievija, protams, nevar ignorēt darbības, kas tieši vai potenciāli varētu apdraudēt tās nacionālās intereses," — piebilda Peskovs.
NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga nebijušu nostiprināšanu. Alianse plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus.
Savas klātbūtnes paplašināšanu pie austrumu robežām NATO aizbildina ar "augušajiem draudiem" no Krievijas puses.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionā nepastāv draudi, kas attaisnotu tā militarizāciju, un visi sadarbības jautājumi reģionā ir jārisina pastāvošo daudzpusīgo formātu ietvaros. Krievija cer, ka NATO lēmumi tiks pieņemti, ņemot vērā veselā saprāta apsvērumus, taču ir gatava spert nepieciešamos soļus, lai minimizētu draudus nacionālajai drošībai, ko nes alianses militārā potenciāla nostiprināšanās, paziņoja ministrs.
