RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. NATO atrodas uz sabrukuma robežas, taču alianses vadība piever acis uz šo realitāti, raksta National Interest par NATO sabrukuma nopietnu pazīmi izdevuma redaktors Teds Gālens Kārpenters uzskata vairāku militārā bloka valstu nevēlēšanos pieņemt kopīgo stingro politiku attiecībā pret Maksavu. Pēdējā nagla alianses zārka vākā, pēc autora domām, iespējams, tiks iesista, kad ASV pēc vēlēšanām pie varas nonāks Donalds Tramps, kuram Putins šķiet simpātisks, vēsta RT.
Kārpenters atzīmēja, ka starp dalībvalstīm nav vienota viedokļa par to, kā izturēties pret Krieviju. Lielākā daļa organizācijas locekļu austrumos vēlas konfrontāciju ar Maksavu. Tie uzskata, ka mazākā vājības izpausme padarīs Krieviju "vēl kareivīgāku."
NATO vadība, šķiet, viņiem piekrīt. Autors uzskata, ka par to, liecina nesenās liela mēroga NATO mācības Baltijas jūrā, Melnajā jūrā un Ukrainā.
Taču daudzi nevēlas pievienoties kareivīgajam noskaņojumam pret Maskavu, atzīmē Kārpenters. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers kritizēja NATO miitārajos manevrus Austrumeiropā. Tamlīdzīgus pasākumus vīņš uzskata par "neproduktīviem" un atrunāja savus sabiedrotos no ieroču žvadzināšanas un kara kūdīšanas. Vācija ir arī viena no valstīm, kas nesamierināmi iebilst pret Gruzijas un Ukrainas iestāšanos aliansē.
Pie tam Vācija nav vienīgā Ziemeļatlantijas valsts, kura apšauba, vai patiešām ir attaisnota stingrā politika pret Krieviju. Zināmus iebildumus pret šādu politiku jau demonstrējusi Ungārija un Čehija. Nesenā Turcijas miera salīgšana ar Krieviju, kas notika visu acu priekšā, iespējams, varētu sagraut vienotās domas par labu "agresīvajai politikai" pret Maskavu.
Taču par "tumšāko mākoni, kas sabiezē pie apvāršņa" NATO varētu kļūt prezidenta vēlēšanas ASV, uzskata Kārpenters. Hilarija Klintone vēlas saglabāt status quo jautājumos, kas skar ASV lomu NATO, taču Donalda Trampa viedoklis ir citāds. Viņš diskusijā visai indīgā tonī atklāti uzdeva jautājumu par organizācijas finansēšanu. Tramps apšauba to, vai amerikāņu uzticība savām saistībām aliansē ir saprātīga. ASV prezidenta kandidāts paziņoja, ka pieprasīs no sabiedrotajiem maksu par Amerikas militāro aizsardzību.
"Mēs pilnībā pārveidosim mūsu nonīkušo armiju. Mēs lūgsim, lai valstis, ko mēs aizsargājam ar milzīgiem izdevumiem, godīgi samaksātu savu daļu," — paziņoja Tramps intervijā The New York Times.
Pie tam Tramps ne vienu reizi ir norādījis, ka, viņaprāt, NATO ir novecojusi, paudis savu sajūsmu par Vladimiru Putinu un uzsvēris, ka vēlas draudzīgākas attiecības ar Maskavu — autors uzskaita Trampa grēkus. Tātad gadījumā, ja Donalds Tramps ieņems ASV prezidenta posteni, tas varētu kļūt par pēdējo naglu NATO zārkā. Viņa administrācija gandrīz pavisam noteikti vēlēsies panākt vērienīgas reformas NATO, un nav izslegts, ka Tramps pat pārdomās ASV iespējas izstāties no NATO, uzskata Kārpenters.
