RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Nicas mērs Filips Pradāls intervijā Sputnik France pastāstīja, kāds noskaņojums valda pilsētā pēc terorakta.
- Kā Nicas iedzīvotāji pārdzīvo sāpes pēc terorakta, kas aiznesa 84 cilvēku dzīvības?
— Vakar pilsēta pamodās. Tie, kam izdevās aizmigt, ir izmisumā, visus moka sāpes par cietušajiem un viņu tuviniekiem. Mēs tagad dzīvojam pilsētā, kas pārcietusi satricinājumu, taču arī demonstrējusi solidaritāti un vēlmi neļaut sevi iznīcināt. Mēs apraudam upurus, mēs sērojam, taču esam solidāri.
- Jūsu priekšgājējs Kristiāns Estrozī pārmeta valdībai apsīkumu cīņā pret terorismu. Ko Nica gaida no valdības?
— Mēs tagad sērojam, taču jautājumi nekur nav pazuduši. Uzņemot iekšlietu ministru, premjerministru un valsts prezidentu, mēs kopā ar Kristiānu Estrozī teicām viņiem, ka Nicā jau sen bijis jūtams nacionālo policistu skaita trūkums, kas nekad nav papildināts. Atgādinājām savus ziņojumus par to, kas apdraud pilsētas iedzīvotājus. Šorīt mēs atgādinājām valsts prezidentam, ko esam paveikuši: Nicā tagad ir labi ekipēta un apmācīta pašvaldības policija, ir Novērošanas centrs, pieslēgtas 1200 kameras, ir tehnoloģijas, ko mēs nevaram pielietot pilnā mērā, piemēram, seju identifikācijas sistēma. Mēs uzskatām, ka līdz ar to mums ir tiesības uz nacionālās policijas spēkiem, kas nepieciešami iedzīvotāju aizsardzībai. Īpaši jāņem vērā tas, ka dzīvojam pierobežas teritorijā, tūrisma rajonā, kas pakļauts riskam.
- Nicas mērija nepiekrita mošejas finansējuma no Saūda Arābijas puses. Kā, pēc jūsu domām, ārvalstu finansējums varētu veicināt jauniešu radikalizāciju Francijas dienvidos?
— Situācija nav tik vienkārša, taču mēs ar Kristiānu Estrozī uzdevām jautājumu, ko formulējām pēc iespējas precīzāk, taču neesam pārliecināti, vai valsts ir mūs sadzirdējusi: vai iespējams noskaidrot jautājumu par kulta ēkas finansējumu un kādas tam varētu būt sekas no jauniešu izglītošanas viedokļa. Mūs neizdzirdēja. Es ceru, ka tā nebūs radikalizācijas vieta.
Mums ir nepieciešama vieta mazbērnu novietnei, tāpēc Nicas administrācija vērsās pie prefekta, lai pat gadījumā, ja viņš pieprasīs šīs iestādes atvēršanu, kam mēs nekad neesam piekrituši, viņš beidzot parakstītu deklarāciju par sabiedriskās lietderības atzīšanu, un mēs varētu atvērt mazbērnu novietni. Man šķiet, ka nepieciešams nodrošināt republikas principiem atbilstošu apmācību kulta iestādēs neatkarīgi no konfesijas un neradot jēdzienu haosu. Es neuzskatu, ka labākā iespēja sasniegt šo mērķi būtu izmantot finansējumu, ko piešķir valsts, kas neatbalsta laicīgo varu un mūsu republikas principus.
