RĪGA 9. jūlijs — Sputnik. Igaunijas uzņēmēji ir neapmierināti ar Krievijas sankciju pagarināšanu, un atklāti runā par zaudējumiem igauņu ekonomikai no ierobežojošiem pasākumiem, paziņojis Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs intervijā laikrakstam "Izvestija", vēsta Sputnik Igaunīja.
"Biznesam nepatīk sankciju pret Krieviju pagarināšana. Igaunijas biznesa slaveni pārstāvji stāsta, ka ierobežojošie pasākumi tieši kaitē Igaunijas ekonomikai. Pērn apgrozījums krities par vairāk nekā 30%," — sacīja Petrovs intervijā laikrakstam "Izvestija".
Diplomāts atgādināja stāstu par centieniem realizēt 35 tonnas reņģu, kas agrāk tika piegādāta Krievijas tirgū. Diemžēl realizēt izdevās tikai daļēji.
"Sarunās uzņēmēji atzīstas, ka Krievijas tirgum nav analogu pārdošanas apjoma un cenu piedāvājumu ziņā. Biznesa viedoklis ir skaidrs," — uzsvēra vēstnieks.
Petrovs uzsvēra, ka Igaunijai vajadzētu padomāt par iespēju paplašināt sadarbību ar KF tirdzniecības un ekonomikas jomā, politikā.
"Rietumu politiķi vairākkārt teica, ka sankcijas — tas ir strupceļš, cieš abas puses. Tās tik un tā beigsies, un es gribu pievērst uzmanību tam, ar kādu bagāžu ieradīsies Igaunijas partneri, kad sankcijas tiks atceltas. Vesela virkne valstu tam gatavojas, tai skaitā arī sarunājoties ar mums. Tomēr tie kuri tagad par to nedomā, paliks malā, un tas viņiem kaitēs," — uzsvēra Krievijas diplomāts.
Eiropas Savienība pieņēma individuālās sankcijas 2014. gada 17. martā, pēc referenduma par Krimas atkalpievienošanos Krievijai. Kopš tā laika ierobežojumi tika vairākkārt pagarināti.
Savukārt KF ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa sankcijas. Tika aizliegts importēt gaļu, desas, zivis, jūras veltes, dārzeņus, augļus, piena produktus.
Jūlija sākumā ES oficiāli pagarināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2017. gada janvāra beigām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot uz sankciju pagarināšanu, parakstīja rīkojumu par pārtikas embargo pagarināšanu līdz 2017. gada beigām.
