RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Krievu politiķis Aleksejs Puškovs ironiski komentēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Raimonda Graubes izteikumus par to, ka visa Latvijas teritorija esot NATO bāze.
"Latvijas bruņoto spēku komandieris Graube teica: Latvijā nebūs klasiskas NATO bāzes, jo "mēs paši esam NATO bāze". Vai NATO bāze var kļūt par ANO locekli?" – savā lapā Twitter ierakstīja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs.
Iepriekš Latvijas NBS komandieris Raimonds Graube paziņoja, ka valstī netiks izvietota klasiskā NATO bāze ar tās infrastruktūru, jo Latviju pašu par sevi varot uzskatīt par NATO bāzi.
"Mēs paši esam NATO bāze," – portāls Delfi citēja Graubes vārdus jautājumā par to, vai Latvijas teritorijā parādīsies pastāvīgas NATO bāzes.
Alianses dalībvalstis gaidāmajā samitā pieņems lēmumu par ievērojamu militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā un Baltijas valstīs. Savas darbības NATO aizbildina ar nepieciešamību aizsargāties no draudiem, ko radot Krievija.
Katrā reģiona valstī uz rotācijas pamata tiks izvietots alianses bataljons – aptuveni 1000 karavīri. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka gaidāmie lēmumi būs ļoti svarīgi no NATO attīstības stratēģijas viedokļa.
NATO tikai reaģē uz situāciju, uzskata Graube. Viņš norādīja, ka būs labi, ja Latvijā atradīsies lielāks skaits partneru kareivju.
Graube uzsvēra, ka lielākās mācības Krievijā, kas šogad ritēja Rietumu kara apgabalā, bija organizētas saskaņā ar uzbrukuma scenārijiem.
"Visām mūsu mācībām ir aizsardzības raksturs. (…) Jau pirms lēmuma par četru bataljonu dislokāciju Baltijā un Polijā Krievija paziņoja, ka formē trīs jaunas divīzijas. Tie spēki ir 6-10 reizes lielāki," – paziņoja Graube.
Maskava ir vairrākkārt atzīmējusi, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi ne Baltijas valstīs, ne arī citviet. Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka Krievija ir spiesta reaģēt uz NATO agresīvo retoriku un darbībām pie valsts robežām.
Atgādināsim, ka Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu iepriekš informēja, ka Rietumu kara apgabalā līdz gada beigām uz esošo brigāžu bāzes tiks veidotas divas jaunas divīzijas.
Pie tam Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs informēja, ka Krievija neplāno sūtīt savus tankus uz Baltijas vai Austrumeiropas valstīm.
"Baltijas valstīs tas ir vecs triks – iebļauties "krievi nāk, glābjas, kas var." Tas darbojas un ir pierādījis savu efektivitāti, ļaujot no valdības saņemt lielus līdzekļus aizsardzībai un Eiropas valstu, piemēram, Vacijas, Francijas, Itālijas un Spānijas finansiālo atbalstu," – paskaidroja Antonovs.
