Brexit sekas: Latvijai tiks samazināts ES finansējums

© Sputnik / Alexey FilippovReferenduma par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā balsu skaitīšana Mančesterā
Referenduma par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā balsu skaitīšana Mančesterā - Sputnik Latvija
Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka Latvija tik lielu finansējumu, kā pašlaik, vairs nesaņems nevis no 2020. gada, kā tika plānots, bet jau pašlaik – tādēļ, ka Lielbritānija nolēmusi izstāties no ES.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības varētu ietekmēt ES budžetu un novest pie finansējuma pārdales Eiropas fondos jau pašreizējā periodā (2014.-2020.), aģentūru LETA informēja Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

"Pieļauju, ka būs fondu pārdale," – sacīja ministre.

Brexit piekritēji Londonas ielās - Sputnik Latvija
Pēc Brexit franči sāk domāt par Frexit

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Lielbritānijas iemaksas ES budžetā tiks apspriestas sarunās par ES turpmāko sadarbību ar Lielbritāniju. Viens no variantiem varētu līdzināties attiecībām ar Norvēģiju – par piekļuvi ES tirgum Skandināvijas valsts maksā noteiktu summu.  Tomēr patlaban vēl būu pāragri spriest, kāda tieši būs Lielbritānijas un ES turpmākās sadarbības forma, uzskata Reizniece-Ozola.

Ministre atgādināja, ka jau pirms Brexit bijis skaidrs, ka nākamajā finanšu plānošanas periodā – pēc 2020. gada Latvija vairs nesaņems tik lielu finansējumu no ES fondiem, tomēr Brexit liekot palūkoties uz sevi un nevilcināties ar valsts attīstībai nozīmīgiem lēmumiem.

Lielbritānijas jaunais premjerministrs jāieceļ amatā līdz oktobrim - Sputnik Latvija
Video
Lielbritānijas jaunais premjerministrs jāieceļ amatā līdz oktobrim

Ministre izteica cerību, ka ES ņems vēra Lielbritānijas referenduma rezultātus un centīsies kļūt efektīvāka. Lielbritānijas iedzīvotāju attieksme pret ES kā pret amorfu veidojumu, kura vadība saņem lielas algas, bet nespēj atrisināt problēmas, galu galā noveda pie tā, ka iedzīvotāji nolēma atbalstīt valsts izstāšanos no ES.

Finanšu ministre minēja piemēru – neseno krīzi metalurģijā, kas smagi skāra Lielbritāniju, jo ES nespēja aizsargāt savu tirgu no trešo valstu lētās produkcijas. "Eiropas vājināšanās nav mūsu interesēs," – sacīja ministre.

Ceturtdien notikušajā referendumā par izstāšanos no ES balsoja 51,9% britu, savienībā palikt vēlējās 48,1%. Piektdien, 24. jūnijā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja par savu nodomu demisionēt un piebilda, ka lēmumu par to, kad sāksies valsts izstāšanās process no ES, pieņems jaunais premjers.

 

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала