RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Petīcija vietnē manasbalss.lv ieroisina novietot Uzvaras parkā plakātus, kas stāstīs par Latvijas vēsturi Otrā pasaules kara gados.
Iepriekšējā petīcija par Uzvaras parka likteni bija publicēta 2012. gada aprīlī un četru gadu laikā saņēma 10 tūkstošus balstu, kas nepieciešami tās nodošanai Saeimā.
Iniciatīvas autori – Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks ierosināja atjaunot Uzvaras laukumu, kāds tas bija iecerēts un uzsākts Pirmās republikas laikos. Viņi ierosināja sākt ar pieminekli Atbrīvotājiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jūnija sākumā izskatīja petīciju un nolēma pieprasīt Ārlietu ministrijas un Rīgas domes vērtējumu.
Ārlietu ministrija pavēstīja, ka pieminekli sargā 1994. gadā noslēgtais Latvijas un Krievijas starpvaldību līgums par pieminekļiem, memoriāliem un apbedījumu vietām, kā arī uz to attiecas starpvalstu līgums par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas kara pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību – tajā ir punkts par memoriālo būvju saglabāšanu. Rīgas dome vēl nav sniegusi oficiālu atbildi, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs paskadroja, ka "laukuma vēsturiskā tēla atjaunošana" prasīs vairāku ēku nojaukšanu parka apkaimē.
Neatkarīgā Rīta Avīze uzskata, ka petīcijas autoru starpā arī līdz šim nav valdījusi vienprātība: Roberts Krastiņš un Emīls Gailis domāja par pirmskara projekta atjaunošanu, latviešu uzņēmējs no ASV Gunārs Indars centās panākt pieminekļa nojaušanu, savukārt publicists Māris Ruks bija gatavs iztikt ar plakātiem, kas izskaidrotu laukuma un memoriāla vēsturisko lomu.
Acīmredzot jaunā laukuma uzbūves un pieminekļa nojaukšanas plānus īstenot nedrīkst: pirmā ideja ir pārāk sarežģīta un dārga, bet otra ir aizliegta likumā. Jaunā petīcija ierosina uzstādīt vismaz plakātus, kas mazākumtautībām pastāstīs par Otrā pasaules kara notikumiem, kas skāruši Latviju – no Molotova un Ribentropa pakta līdz pat Vācijas kapitulācijai. Tos ierosināts rakstīt latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.
Petīcijas autors uzskata, ka plakāti palīdzēs mazākumtautībām labāk iepazīt Latvijas vēsturi un pie tam netraucēs atzīmēt parkā svarīgus svētkus (acīmredzot, ar to domāta Uzvaras diena). Pirms četriem gadiem iepriekšējās petīcijas autori apgalvoja, ka parka pašreizējais tēls rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas darbības (arī šeit domāts 9. maijs), tātad progress ir acīmredzams. Jauno petīciju pagaidām parakstījuši 44 cilvēki no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem. Interesanti, cik ilgs laiks šoreiz būs vajadzīgs parakstu savākšanai.
