RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Pētījuma autori vēlējās izvērtēt, cik lielā mērā Latvijas sabiedrību ietekmē Krievijas propaganda. Viņi secināja, ka tā patiešām darbojas, taču nemieru un Krievijas organizēto provokāciju aktīva atbalsta risks nav liels.
Pētījumu "Sabiedrības destabilizācijas iespējas Latvijā" organizēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra darbinieki.
Uz jautājumu "Vai jūtaties piederīgs Krievijai?" 12,7% respondentu atbildēja "jā, noteikti" vai "drīzāk jā". Pie tam latviešu vidū šādas atbildes deva 3,6%, valsts krievvalodīgo vidū – 28,3%, rīdzinieku vidū – 14,9%, Daugavpils iedzīvotāju vidū – 33%.
21,7% respondentu uzskata, ka "krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota." Latviešu vidū šādu viedokli pauž 10%, krievvalodīgo vidū – 41,3%. Rīgā tam piekrīt 36%, Daugavpilī – vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Tomēr pētījuma autorus nomierināja tas, ka lielākā daļa iedzīvotaju netic tam, ka viņu darbības varētu valstī kaut ko mainīt un ar protestu palīdzību būtu panākamas pārmaiņas.
Sabiedriski politiskā aktivitāte Latvijas sabiedrībā ir ļoti zema, tāpēc ārējie faktori nevar izraisīt masveida protestus un nekārtības.
Sociologi ir secinājuši, ka pie separātisma nenovedīs pat tas, ka Latgales iedzīvotāju vidū Krievijas ideju atbalsts ir visplašakais.
Jāpiebilst, ka krievus un latviešus varētu saliedēt vērā ņemama neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Ar dzīvi neapmierināti ir 14,5% respondentu. Latviešu vidū neapmierināti ir 13,2%, krievvalodīgo vidū – 16,1%, rīdzinieku vidū – 5,9%, bet Daugavpilī neapmierinātību ar dzīvi pauda veseli 56,1% iedzīvotāju.
Pētnieki konstatēja, ka krievu plašsaziņas līdzekļi gandrīz nemaz neaizsniedz latviešu auditoriju, bet krievvalodīgajiem ierosināja veltīt lielāku uzmanību, skaidrojot Latvijas politiku ES un NATO kontekstā. No valsts drošības viedokļa par prioritāti ir jāuzskata Latvijas mediju telpas aizsardzība un nostiprināšana, secināja sociologi.
