Turcija atsauc savu vēstnieku Vācijā uz konsultācijām

© REUTERS / HANNIBAL HANSCHKEDemonstranti Berlīnē protestē pret rezolūciju par armēņu tautas genocīdu
Demonstranti Berlīnē protestē pret rezolūciju par armēņu tautas genocīdu - Sputnik Latvija
Vakar Bundestāgā tika pieņemta rezolūcija par armēņu genocīda atzīšanu. Par to balsoja lielākā daļa deputātu. Erevāna sirsnīgi sveica Vācijas lēmumu. Turcija atsaukusi savu vēstnieku Vācijā uz konsultācijām, un valsts prezidents Tajips Erdogans informēja, ka genocīda atzīšana nopietni ietekmēs abu valstu attiecības.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Turcija izlēmusi atsaukt savu vēstnieku Vācijā Huseinu Avni Karslioglu konsultācijām, kad bundestāgs apstiprināja, ka 1915. gadā Osmāņu impērijas izdarītie noziegumi pret armēņiem ir pielīdzināmi genocīdam.

Rezolūciju par armēņu genocīda atzīšanu atbalstīja lielākā daļa deputātu – pret to iebilda viens deputāts, un viens – atturējās. Dokumentā norādīts, ka Vācija "vēlas izvērtēt 1915. gadā notikušo armēņu tautas genocīdu un godāt tā piemiņu."

"Turcija nevēlas atzīt Vācijas parlamenta lēmumu jautājumā, kurā pat vēsturnieki vēl nav vienojušies. Mēs atsaucām Turcijas vēstnieku Vācijā uz konsultācijām. Kad ieraudzījām lēmuma tekstu, mēs ne mirkli nešaubījāmies par mūsu tālākajiem soļiem," – ceturtdien informēja Turcijas premjers Binali Jildirims.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka pēc vēstnieka atgriešanās Ankarā valdība izvērtēs situāciju. Viņš norādīja, ka bundestāga lēmums nopietni ietekmēs abu valstu attiecības.

Jāpiebilst, ka Turcijas Ārlietu ministrija izsaukusi Vācijas vēstnieku Turcijā Martinu Erdmannu. Ministrija nosaukusi Vācijas parlamenta lēmumu par "kaunu" un "traipu tā reputācijā".

"Šis lēmums ir kauna traips to pieņēmušās iestādes reputācijā. Vienprātīgs lēmums par 1915. gada notikumu vērtējumu iespējams tikai ar savstarpēja dialoga palīdzību uz objektīvu uzskatu pamata. Bažas rada tas, ka Vācijas parlaments traktē vēsturi pēc saviem ieskatiem un politizē to, pieņemot armēņu viedokli kā neapstrīdamu faktu," – teikts Turcijas ĀM paziņojumā.

Turcija ļoti negatīvi uztvēra Vācijas parlamenta lēmumu. Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmušs Vācijas parlamenta balsojumu nosauca par "vēsturisku kļūdu", un ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu to raksturoja kā "turku vēstures nomelnošanu."

Nacionālās kustības partijas līderis Devlets Bahčeli paziņoja, ka bundestāga rezolūcija ir metusi ēnu uz "ilgajām sabiedroto attiecībām". Viņš aicināja Turcijas valdību pārskatīt migrācijas vienošanos un atļauju vācu karavīriem uzturēties aviobāzē "Indžirlika".

Erevāna sveica rezolūciju

Armēnija sveica Vācijas bundestāga pieņemto rezolūciju par to, ka 1915. gadā Osmāņu impērijas izdarītie noziegumi pret armēņiem un citām kristiešu tautām ir pielīdzināmi genocīdam.

Президент России В.Путин и президент Турции Реджеп Тайип Эрдоган - Sputnik Latvija
Erdogans vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, bet nezina, ar ko sākt

Armēnijas ārlietu ministrs   Eduards Nalbandjans uzsvēra, ka Vācijas prezidenta Joahima Gauka paziņojums sakarā ar armēņu genocīda 100. gadadienu un bundestāga pieņemtā rezolūcija ir vērā ņemams ieguldījums armēņu genocīda atzīšanai starptautiskā līmenī, bet arī cilvēces kopējā cīņā pret genocīdu un noziegumiem pret cilvēci.

2015. gada 23. aprīlī Vācijas prezidents Joahims Gauks norādīja, ka armēņu genocīdā daļēji vainojami arī vācieši. Tā bija pirmā reize, kad Vācijas augstākās amatpersonas izmantoja šo terminu.

"Vācija un Austrija kā Osmāņu impērijas bijušie sabiedrotie atzīst savu atbildību armēņu tautas genocīdā, taču Turcijas valdība joprojām noliedz Osmāņu impērijas pieļauto genocīdu. 101 gadu starptautiskā sabiedrība gaida, kad Turcija samierināsies ar savu vēsturi," – uzsvēra Armēnijas ārlietu ministrs.

Krievijas politiķi un eksperti uzskata, ka Vācijas parlamenta lēmums liecina, ka Turcija neatbilst normām, kas tiek izvirzītas ES potenciālajiem locekļiem.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins norādīja, ka bundestāga lēmums pieņemt rezolūciju par genocīda atzīšanu ir saistīts arī ar situāciju cilvēktiesību ievērošanas jomā Turcijā, kur tā pēdējā laikā ir ievērojami pasliktinājusies.

"Turcija nepārprotami iebilst, jo pats Erdogans sevi pozicionē kā "Kemals Ataturks Nr.2" un viņa acīs vienotās Turcijas doktrīna veido galveno līniju ārpolitikā un iekšpolitikā," – paskaidroja Kamkins. Viņaprāt, genocīda atzīšanu Ankara uzskata par soli atpakaļ procesā, kura mērķis ir iestāšanās ES, un Erdogana acīs tas ir viens no galvenajiem ārpolitikas virzieniem.

"Turcija jūtas aizvainota, jo bundestāga deputāti vēl vairāk apstiprināja mūsdienu Turcijas neatbilstību normām, kas tiek izvirzītas Eiropas Savienības potenciālajiem locekļiem. Tuvākajā laikā vēl vairāk pieaugs nesaskaņas Berlīnes un Ankaras attiecībās," — atzīmēja eksperts.

Krievijas Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis uzskata, ka Vācijas bundestāga lēmums liecina par ES vēlmi sekot Ankaras "izlēcieniem".

"Nosodot armēņu genocīdu, Berlīne lika Ankarai saprast: Eiropa vairs neaizvērs acis uz turku "izlēcieniem" – gan agrākajiem, gan pašreizējiem," – rakstīja Sluckis savā lapā Twitter.

Krievijas ĀM atzīmēja, ka Vācija tuvojas Krievijas viedoklim armēņu genocīda jautājumā.

"Es gribētu teikt, ka tā ir Vācijas iekšējā lieta – šādu vai citu lēmumu pieņemšana. Pašlaik varam teikt, ka Vācija tuvojas Krievijas viedoklim, Turcijas vēstnieka Vācijā atsaukšana ir faktors un notikums Turcijas un Vācijas divpusējās attiecībās," – pavēstīja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Armēnija lūdz visu pasauli atzīt armēņu tautas genocīdu, ko 1915.-1922.gg. veica Osmāņu impērija. Pirmā armēņu genocīdu 1965. gadā atzina Urugvaja. Tās piemēram sekoja Krievija, Francija, Itālija, Beļģija, Polija, Šveice, Grieķija, Kanāda, Argentīna un citas valstis, kā arī 44 ASV štati, Eiropas Parlaments un Vispasaules baznīcu padome.

Turcija noraida jebkādas apsūdzības genocīdā un apgalvo, ka 1915. gada traģēdijā dzīvības zaudējuši ne vien armēņi, bet arī turki un ļoti sāpīgi reaģē uz kritiku šajā jautājumā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала