RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Nesen tika svinīgi atklāta pludmales sezona Rīgas vecākajā pludmalē – Vecāķos. Tika organizētas izklaides un svētku koncerta programma, tējas ceremonija viesiem un pēc senām latviešu receptēm pagatavots vasaras ēdiens – aukstā zupa.
Vecāķi ir neliela, nomaļa, mazliet elitāra pludmale. Tās unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis (no visām četrām pusēm ciemu no vēja sargā smilšu kāpas), dāvā mazliet omulīgāku atpūtu nekā pārējā piekrastē. Šeit dažu kilometru attālumā no galvenās pludmales atrodas vecākā nūdistu pludmale Latvijā, par kuras brīvajiem tikumiem Rīgas publika tenko jau kopš XIX gadsimta.
Rīgas ziemeļaustrumu aristokrāti
Ciemā ir tīra pludmale ar smalkām smiltīm un glāstošu jūru, divas glābšanas stacijās – XIX gs. koka arhitektūras pieminekļi un lieliskais priežu sila gaiss, par kuru stāsta, ka to varot "griezt ar nazi un smērēt uz maizes".
Vecāķi pieder pie aizsargājamās dabas teritorijas — Piejūras parka. Tas ir viens no lielākajiem valstī (platība – 1634 hektāri). Senlaikos parka vietā slējās biezi meži, bet XVIII gs. no tiem palika pāri vien atmiņas. Pēc Katrīnas II rīkojuma piejūras meži tika izcirsti darvas cepļu vajadzībām. Gar krastiem izveidojās smilšu kalni — klejojošās kāpas. Tās pārvietojās, pārklājot ar smiltīm mājas un ielas.
Jau XIX gs. sākumā Vecāķos un Vecmīlgrāvī smiltis tika uzskatītas par lielākajām briesmām. Pēdējo klejojošo kāpu Vecāķos savaldīja tikai 1920. gados – tās pakājē iedēstīja vairākas rindas kārklu, lai apturētu piekrastes smiltis.
Šodien tā ir viena no kūrorta ievērojamākajām vietām, aizsargājamais dabas objekts — Vaļņveida kāpa. Tā atrodas Vecāķu prospekta un Ziedu ielas krustojumā. Smilšu vaļņa augstums ir 10 metri, garums — viens kilometrs. Zinātnieki aprēķinājuši dabas objekta vecumu — 200 gadi. Taču augstākā kāpa apkaimē atrodas Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas parkā: 22,1 m virs jūras līmeņa.
Mežu stādīšana un kāpu nostiprināšana Piejūras parkā sākās XIX gs. pirmajā trešdaļā. Tagad priedēm apritējuši jau 150 gadi, un viena jau aizvadījusi veselus 250 gadus. Lielā priede aug aptuveni divu kilometru attālumā no Vecāķu stacijas. Tās stumbra apkārtmērs ir 2,4 metri.
Jūgendstila stacija
Padomju Savienības laikos Vecāķu apkaime kļuva pazīstama 1980. gadā, kad ekrānos parādījās filma "Ilgais ceļš kāpās". Filma par latviešu zvejnieku un viņu tuvinieku likteņiem tika uzņemta šajās vietās. Tiesa, Vecāķos pēc kara zvejniecības vairs nebija. Zvejniekus, kas velk no ūdens vadu ar lasi, tagad var redzēt tikai uz vecām atklātnēm.
Katram kūrortam ir sava īpatnība, ar ko tie izceļas citu vidū. Dzintaros tā ir koncertzāle, Ķemeros — viesnīca, kas līdzinās kuģim. Vecāķi izceļas ar staciju, vienīgo, kas virzienā Rīga — Skulte saglabājusies kopš pirmskara laikiem. Pārējās bija nopostītas kara laikā vai vēlāk pārbūvētas. Šai unikālajai koka būvei ir nepieciešama rekonstrukcija, un "Vecāķu Biedrība" cenšas pievērst sabiedrības uzmanību pieminekļa liktenim.
Sabiedrība noslēgusi līgumu ar Latvijas dzelzceļu par dzelzceļa stacijas piebūves— gaisīgas koka verandas —nomu. Tur plānots izveidot Vecāķu stacijas muzeju.
Pasākuma idejiskā iedvesmotāja un kūrorta kvēla patriote Ilona Jahimoviča pastāstīja Sputnik, ka stacijas piebūve ir vecāka par pašu staciju. Tā ir izgatavota no Šveicē ražotām saliekamām konstrukcijām. "Vecāķu Biedrība" sezonas atklāšanas svētkos vāca ziedojumus šīs jūgendstila koka ēkas restaurācijai.
"Šogad mēs rīkojam svētkus kopā ar Rīgas dzelzceļu. Parādīsim dažādu laikmetu dzelzceļnieku formu, piesaistīsim uzmanību dzelzceļa stacijai un organizēsim svētkus tai līdzās, 10 minūšu gājiena attālumā no jūras," — jau priekšlaikus priecājās Ilona Jahimoviča.
"Mēs gribam sapulcināt cilvēkus, kuru sirdīs mīt mīlestība pret šo Rīgas pludmali un kopā priecāties par dzīvi, vasaru un sauli," — viņa stāstīja.
