RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Krievijai ir taisnība, kad tā apgalvo, ka ASV pārkāpušas savus solījumus, kas attiecās uz NATO paplašināšanos, — informē RIA Novosti, atsaucoties uz amerikāņu starptautiskās drošības eksperta Džošua Šifrinsona rakstu laikrakstā LA Times.
Eksperts atgādināja: kamēr rietumvalstu pārstāvji runā par Krievijas "provokācijām" un apgalvo, ka tā apdraud Eiropu, Maskava stāsta pavisam ko citu.
Krievija uzskata, ka ir spiesta uztraukties par savu aizsardzību. Krievijas pārstāvji apgalvo, ka 1990. gadā ASV sarunās ar PSRS solīja, ka NATO netiks paplašināta uz Austrumiem.
"Rietumi kategoriski iebilda, apgalvojot, ka šāds darījums nav noslēgts. Tomēr simtiem memorandu, protokolu un atšifrētu ASV arhīva datu liecina par pretējo," — saka autors.
Viņš norāda, ka minētie dokumenti "nepadara Putinu par svēto", taču tie apliecina: apgalvojumi, ka Krievija ir "plēsoņa", nav pamatoti.
Izpētot šos dokumentus, Šifrinsons piedāvāja sekojošu notikumu versiju.
Kad 1989. gadā krita Berlīnes mūris, radās jautājums: vai tagad Vācija kļūs par ASV, proti, NATO sabiedroto vai PSRS, t.i., Varšavas līguma sabiedroto, vai neatbalstīs nevienu? Un Džordža Buša administrācija nolēma, ka apvienotajai Vācijai ir jāiestājas NATO.
1990. gada februārī ASV iesniedza Krievijai priekšlikumu, par kura saturu liecina Maskavā notikušo pārrunu stenogramma. Toreizējais ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers paziņoja, ka ir gatavs garantēt PSRS, ka alianse tālāk nepaplašināsies, ar noteikumu par atbalsta sniegšanu amerikāņu viedoklim Vācijas jautājumā.
Pēc nepilnas nedēļas Mihails Gorbačovs tam piekrita. Faktiski, nekāda darījuma nebija, taču abām pusēm bija skaidrs – "dots pret dotu": Gorbačovs atbalsta Vācijas savienību ar Rietumiem, bet ASV ierobežo NATO paplašināšanos.
Tomēr iekšējie memorandi un Džordža Buša administrācijas pārstāvju pieraksti liecina: jau tajā pašā mēnesī ASV pārdomāja un nolēma, ka atteikties no militārās alianses paplašināšanas nav viņu interesēs.
Jau oktobrī viņi apsprieda jautājumu par to, kad tieši vajadzētu parādīt "Austrumeiropas demokrātijām", ka NATO ir gatava tās uzņemt. Šķiet, amerikāņi arī turpmāk centās pārliecināt Krieviju, ka tās intereses šajā gadījumā tiek ņemtas vērā.
"Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Krievija bija sašutusi, kad 90. gadu vidū NATO sāka aicināt Poliju, Ungāriju, Čehiju, Baltijas valstis un citas valstis iestāties aliansē," — skaidro Šifrinsons.
Viņš piebilda, ka ar NATO paplašināšanos nav iespējams attaisnot "Putina kareivīgumu", tomēr fakti apliecina: Krievijas neapmierinātība ir attaisnota un ASV ar savu politiku ir veicinājusi saspīlējumu Eiropā.
