RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Dināra Ņikiforova. Kafijas patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņem 38. vietu (no 144 valstīm). Izskatās dīvaini, taču lielāko kafijas mīļotāju vidū pirmās vietas ieņem ziemeļu valstis — Norvēģija, Islande, Dānija, Nīderlande un Zviedrija. Espreso dzimtene Itālija ierindojusies tikai 15. vietā.
Ko tad dzer latvieši? Tēju? Jā, taču nevis ierasto ķīniešu melno vai zaļo tēju, bet gan ārstniecisku zāļu tēju.
Zāļu tējas tradīcijas Latvijā ir dzinušas dziļas saknes. Jau labu laiku pirms valstī tika ievestas ķīniešu tējas, vietējie iedzīvotāji gadsimtiem ilgi dzēra zāļu tējas un uzlējumus. Senči tos izmantoja dažādos rituālos, skaistumkopšanai un, protams, ar tiem ārstējās. Joprojām katra lauku vecmāmiņa glabā vecas slepenas receptes no zālēm.
Pirms Līgo svētkiem Rīgā, Doma laukumā notiek ikgadējais Zāļu tirgus – katrs interesents šeit var nogaršot un nopirkt viņam nepieciešamās zālītes. Fermeri ražo vairāk nekā 100 dažādas zāļu tējas. Tieši šie ražotāji veido Latvijas tējas kultūru.
Pagājušā gadsimta beigās, kad latvieši sāka biežāk izbraukt uz ārzemēm, valstī ieradās ķīniešu tējas kultūra — līdz ar tējas ceremoniju un tās filozofiju. Ļoti lēni un pakāpeniski mēs mācījāmies uztvert tēju nevis kā dzērienu, ko piedzert klāt sviestmaizei, bet kā filozofisku atpūtu no ikdienas kņadas, veselības un ilgmūžības eliksīru. Sāka parādīties tējnīcas, palielinājās sortiments. Šodien Rīgā tējnīcu ir vairāk nekā jebkad, taču tās ir kārtīgi noslēptas, jo to saimnieki uzskata, ka kņada un tēja nav savienojamas, un nevar vienkārši ieskriet tējas namiņā, vienā paņēmienā izdzert krūzi un skriet tālāk. Uz tējnīcām nāk, lai pavadītu laiku nesteidzoties.
Piedāvājam dažas vietas nesteidzīgai tējas meditācijai:
Slēgta telpa, kas atvērta visiem – tā mēdz teikt tējnīcas saimnieks Jurijs Podusovs. Īstā vieta, kur iepazīties ar Ķīnas kultūru, atpūsties vai sarīkot mierīgu pasākumu. Maksa tiek iekasēta nevis par izdzerto tēju, bet par apmeklējumu. Tēju gatavo pats saimnieks, sekojot visiem tējas ceremonijas noteikumiem.
Mājīga tējnīca ar pagalmu. Atrodas aiz upes, netālu no dzelzceļa tilta. Vieta ar manāmu hipsteru ievirzi, kur ir daudz apslēptu stūrīšu. Plaša tēju un zāļu tēju izvēle. Ir arī virtuve – veselīgi un sātīgi veģetārie un gaļas ēdieni. Regulāri notiek dažādi pasākumi.
Šī "tējas istaba" atrodas pašā pasaules hipsteru kvartāla centrā—Miera ielā. Šeit var nogaršot un iegādāties dažādas tējas no Ķīnas. Tās saimnieki ir īsti entuziasti un labprāt dalās ar informāciju par tēju, tās pagatavošanas veidiem un citiem noderīgiem faktiem. Tējnīca piedāvā arī tējas ceremonijas.
Viena no vispopulārākajām rīdzinieku atpūtas vietām ir kompānijas Apsara divstāvu tējas namiņi. Nelielajos koka namiņos ar lielajiem logiem atvērās pirmās tējnīcas pilsētā. Plašie logi vilina apmeklētājus ar izkliedētu gaismu un mīkstiem spilveniem, uz kuriem var ērti iekārtoties un iedzert tēju, kafiju vai citu dzērienu, vai apēst garšīgu kūku. Jaunieši šeit norunā randiņus, vecāki ar bērniem nāk sasildīties un atpūsties pēc aktīvas pastaigas, bet dāmas ierodas papļāpāt pie kamīna. Šeit var ne tikai nogaršot, bet arī iegādāties dažādas tējas— gan tradicionālās ķīniešu, gan vietējas zāļu tējas. Pārdošanā ir arī trauki un piederumi tējas pagatavošanai. Kompānija Apsara ir viens no lielākajiem vietējiem tējas piegādātājiem tirdzniecības tīklos.
Tagad parunāsim par kafiju —Latvijai neraksturīgu, taču populāru un iemīļotu dzērienu.
Izrādās, ka Latvijai ir ar ko lepoties arī kafijas jomā, jo mēs esam vienīgā valsts, kur dzer "melno kafiju". Nekur pasaulē vairs nav tāda jēdziena. Latvijas iedzīvotāji to nezina un, būdami ārzemēs, cenšas to pasūtīt kafejnīcā, bet neviens viņus nesaprot. Melnā kafija — tā nebūt nav vienkārša kafija bez piena. Tas ir noteikta apjoma kafijas dzēriens ar noteiktu stiprumu, ko cer dabūt katrs latvietis, pasūtot kafiju. Melnajai kafijai vistuvākā ir "americano". Tiesa, šo nosaukumu Latvijā lieto salīdzinoši nesen, tapāt kā itāļu espreso, kapučīno vai latte, tāpēc vietējie izmanto sen pazīstamu nosaukumu. Mums ir pat vietējais kafijas pupiņu zīmols — "Melnā kafija".
Pastāv vēl viens vietējais kafijas veids —"Rīgas Kafija". Precīza recepte nav zināma nevienam, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir svaigi pagatavota kafija, kurai pievieno Rīgas balzamu. Profesionāļi cenšas to atjaunot. Reiz man gadījās nogaršot vienu no rekonstruētajām receptēm – turku gaumē pagatavotai kafijai pievieno balzamu un atsevišķi pasniedz viegli saputotu aukstu saldo krējumu.
1990. gados, globālo pārmaiņu laikā Latvijā ierādījās itāļu kafijas kultūra – stiprā un biezā espreso. Līdz šim lielākoties šeit dzēra kafiju, ko vārīja speciālā traukā "džezvā", vai vienkārši pārlēja ar verdošu ūdeni kafijkannā. Liepājā kādreiz bija rūpnīca, kur ražoja šķīstošo kafiju, tāpēc šī kafija arī bija ļoti populāra. It īpaši to cienīja seniori augstās kofeīna koncentrācijas dēļ. Bija arī dažādi kafijas aizstājēji, piemēram, cigoriņu dzēriens. Starp citu, ekopārtikas veikalos to var nopirkt arī tagad.
Pēdējos gados Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, parādās tā saucamā trešā viļņa kafejnīcas. Šīs kafejnīcas izmanto jaunas speciāli izveidotas kafijas pupiņu šķirnes un īpašas receptes, kas ļauj spilgtāk izpausties katras šķirnes garšai un smaržai. Nesen Rīgas iedzīvotāji uzzināja, ka pastāv tādi kafijas pagatavošanas veidi, kā lungo, pour over, aeroprese, sifons un atkārtoti iepazinās ar jau aizmirsto franču presi. Cilvēkiem, kas reiz nogaršojuši kafiju, sagatavotu no īpaši apgrauzdētām kafijas pupiņām, ir grūti atgriezties pie parastās maltās kafijas no lielveikaliem.
Kur Rīgā šodien var nogaršot labu kafiju? Lūk, neliels kafejnīcu saraksts.
Rocket Bean Roastery nodarbojas ar kafijas pupiņu grauzdēšanu un tirdzniecību. Tepat ir arī "trešā viļņa" kafejnīca. Pati kafejnīca ir ļoti gaiša ar skaistu interjeru, kas lieliski der gan biznesa sarunām, gan randiņiem vai tiekoties ar draugiem. Rocket Bean Roastery meklējiet slavenajā hipsterīgajā Miera ielā.
Slavenā krievu dizainera Artemija Ļebedeva studijas kafejnīca, kas piedāvā ne tikai kafiju, konditoreju un pusdienas, bet arī dažādas studijas preces: grāmatas, rotaļlietas, suvenīrus un elektroniku. Kafijas bārmeņi šeit ir īpaši laipni un vienmēr gatavi pastāstīt, kā pareizi vārīt kafiju. Ja kafija jums iegaršosies, varat iegādāties pupiņas līdzņemšanai.
Cafe Dalī ir mākslas kafejnīca, kas atrodas atjaunotā Spīķeru kvartāla sirdī. Agrāko rūpniecības preču noliktavu vietā tagad notiek dažādi kultūras pasākumi. Kafejnīca ir veltīta izcilajam spāņu māksliniekam. Mīlestība pret viņu izpaužas ne tikai interjerā — ja jūs palūgsiet paroli wi-fi tīklam, jums piedāvās atcerēties Salvadora Dalī dzimšanas datumu. Cafe Dalī var pagaršot klasisko itāļu kafiju no aparāta vai pēc alternatīvajām metodēm pagatavotu kafiju.
Šajā kafejnīcā jums piedāvās tikai itāļu kafijas aparātā pagatavotu kafiju no augstas kvalitātes pupiņām. Taču šī ir īsta brīnumu vieta, durvis, kas ved uz paralēlo pasauli. Lai tajā iekļūtu, ir jādodas uz pašu Vecrīgas sirdi, pie Trim brāļiem. Ja apkārt nebūtu izvietoti dēlīši ar uzrakstiem, pagalmiņu vienkārši būtu neiespējami atrast. Tajā ir veca divstāvu māja, kas pieguļ gotiskajai baznīcai – tās vitrāžām rotātie logi veras kafejnīcas pagalmā un vakarpusē tajos mirdz silta dzeltena gaisma. Šeit vienmēr atradīsiet svaigas maizītes, dzērienus un vieglas pusdienas.
