Rīga, 25. maijs — Sputnik. Valdība apstiprināja jauno Valsts aizsardzības koncepciju, kurā pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika uzsvērta Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) loma kopējā aizsardzības politikā, ziņo LETA.
Koncepcijas projektā teikts, ka bruņota konflikta gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet civilās aizsardzības sistēma, savukārt atbalsta NBS. Lai stiprinātu kopējo aizsardzību, jānosaka IeVP loma un vieta kopējā sistēmā.
Dokumentā atzīmēts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās palielina Latvijas ārējo un iekšējo apdraudējumu. Ņemot vērā notikumu attīstības dinamiku Krievijā, augošo NATO militāro klātbūtni pierobežās zonā un alianses vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, pieaug arī draudi Latvijas drošībai.
Koncepcijas autori norāda, ka nepieciešams palielināt karavīru sociālo garantiju sistēmu, kā arī uzlabot to sasaisti ar karjeras un profesionālās attīstības kritērijiem. Šādi pasākumi ir jāpieņem arī IeM un IeVP struktūrās, lai novērstu ievērojamās motivācijas atšķirības NBS un iekšlietu iestādēs.
Pēc Rīgas Stradiņa universitātes docenta Māra Andžāna domām, jaunajā koncepcijā trūkst diskusijas par obligātās militārā dienesta atjaunošanas iespējām, kas ļautu nepieciešamības gadījumā piesaistīt daudz lielāku skaitu cilvēku valsts aizsardzībai.
Pašlaik koncepcijā tiek uzsvērts, ka valsts aizsardzība ir katra Latvijas pilsoņa pienākums, un viņam ir aktīvi vai pasīvi jāpretojas agresoram. Taču sekmēt katrā valsts iedzīvotāja kaujas garu varētu bruņoto spēku klātbūtne visos valsts reģionos.
Militārais eksperts Raimonds Rublovskis iepriekš stāstīja, ka mūsdienu apstākļos, kad pasaules likteni lemj dižvalstis, Latvijas drošības koncepcija ir tīrā formalitāte.
