Lomonosova vārdā nosauktās Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns, Krievijas prezidenta ekonomiskās padomes loceklis Aleksandrs Auzāns pastāstīja Vadimam Koroļovam, kā varētu noderēt "smadzeņu aizplūšana" un darba roku bēgšana no Latvijas un kā to izmantot par labu valstij.
Profesors Auzāns ir vairāk nekā 130 zinātnisko darbu, monogrāfiju un mācību līdzekļu autors. Viņš uzstājas ar publiskām lekcijām, kuru laikā izskata arī tādu problēmu kā "smadzeņu aizplūšana" no Krievijas.
"Esam izpētījuši darba tirgus Vācijā, ASV un Izraēlā, kuros jau ilgus gadus sastopami mūsu tautieši, kā arī izvērtējuši panākumus, ko viņi gūst minētajos tirgos. Krievijā izglītību guvušie cilvēki ir izcīnījuši līdera vietu tādā jomā kā precīzās zinātnes. Mūsu tautieši šajā nozarē gūst fantastiskus panākumus – daudz labākus nekā vietējie zinātnieki vai konkurenti no citām valstīm," – paskaidroja Aleksandrs Auzāns.
Protams, "smadzeņu aizplūšanas" radītie zaudējumi ir milzīgi. "Piemēram, viens no labākajiem ekonomistiem Krievijā – akadēmiķis Entovs vērtēja, ka Vladimira Zvorikina, televīzijas izgudrotāja, aizbraukšana no valsts, radījusi zaudējumus, kas līdzinās aptuveni divdesmitkāršam Krievijas IKP. Tieši tāpat vērtējam, ka sistēmas Google izstrādātāja Sergeja Brīna zaudējums mums izmaksājis 5-7 valsts IKP," – uzskata ekonomikas zinātņu doktors.
Latvijā tik ievērojamu cilvēku nav, tomēr arī mūs pastāvīgi pamet gan intelektuāļi, gan strādnieki. Aleksandram Auzānam mūsu valsts ir tuva ne tikai tāpēc, ka viņš ne vienu reizi vien ir viesojies Rīgā un Jūrmalā. Viņa vectēvs, latvietis, ir dzimis kādā nomaļā viensētā Latgalē. Pirmā pasaules kara laikā viņš tika evakuēts, stājās latviešu sarkano strēlnieku rindās, apmetās uz dzīvi Padomju Krievijā un tika pakļauts represijām.
Sputnik pajautāja ekonomistam, cik lielā mērā postošs Latvijai ir tās iedzīvotāju prombraukšana uz citām Eiropas Savienības valstīm.
"Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Latvija ir kļuvusi par vienotās Eiropas telpas elementu, kurā izglītotiem cilvēkiem paveras vilinošas perspektīvas, piemēram, Vācijā vai Anglijā – spēcīgās valstīs ar plašiem intelektuālajiem centriem. Šī iemesla dēļ sākusies "smadzeņu aizplūšana", kas valstij, protams, par labu nenāk, it īpaši valstij, kurai ir labas starta pozīcijas. Padomju Savienībā Latvija ieņēma augstu vietu gan izglītības, gan tehnoloģiskā līmeņa ziņā, — atgādināja Aleksandrs Auzāns. – "Smadzeņu aizplūšana" uz lielākajiem centriem Eiropā skumdina, jo rezultātā noved arī pie tehnoloģisko iespēju zuduma.
Taču ir kāda kopēja ideja, par ko esmu pārliecināts. Manuprāt, pēdējie 15 gadi ir aizritējuši ar devīzi "Kultūrai ir nozīme." Kāds ir tās iespaids uz ekonomiku?
Sakot, ka "kultūrai ir nozīme", ekonomisti domā nevis par mākslas darbiem, baletu, tautas dejām un dziesmām, bet gan par vērtībām un nostādnēm, kas raksturīgas plašai sabiedrībai un mainās ļoti lēni. Principā, ikviena nacionālā kultūra ir resurss, kas ļauj doties uz priekšu.
Piemēram, paskatieties uz korejiešiem. Kāda bija Dienvidkoreja pirms 40 gadiem? Atpalikusi valsts. Starp citu, visi rūpniecības uzņēmumi atradās valsts ziemeļos, KTDR. Valsts atradās te japāņu, te ķīniešu jūgā, nacionālā identitāte bija vārga. Ko korejieši paveica? Viņiem izdevās atrast sevī atspēriena punktu, nerunājot jau par to, ka viņiem patiešām izdevās aizgūt daudzas rietumvalstu tehnoloģijas un menedžmenta metodes.
Minēšu divus piemērus: pirmkārt, čeboli (konglomerāts – formāli patstāvīgu kompāniju grupa. Red. piez.), kas tika izveidoti uz radniecisko saišu un klanu pamata, par spīti visiem rietumu ekspertu padomiem. Korejiešiem teica: "Tas nav labi, pieņemot darbā, izvairieties no radiniekiem." Taču viņi uz klanu pamata izveidoja lielas apvienības ar saprotamu hierarhiju un uzticību. Mēs varam teikt: nelieli transakciju izdevumi, sociālā kapitāla uzkrāšana, taču tolaik pat tādu terminu nebija. Arī Samsung – korporācija, kas tagad spēj konkurēt ar Apple, ir izaugusi no čebola. Neviens nebrīnīsies ja Apple vēl kaut ko zaudēs un atdos Samsung.
Vēl viens piemērs: kā viņi uz savas rīsu kultūras pamata ir radījuši mašīnbūvi. Valstī ir pie intensīvās zemkopības algoritmiem pieraduši iedzīvotāji. Tiem zināmā mērā līdzinās mašīnbūves un mašīnu komplektēšanas algoritmi. Viņi izmantoja ierastu lietu neierastā nozarē. Protams, šo un to viņi salauza. Piemēram, Samsung aizliedza darbiniekiem siet kaklasaites. Salauza hierarhiju. Viņi piespieda visus inženierus iegūt izglītību kultūras un mākslas jomās – redzesloka paplašināšanai. Tā ir konfuciānisma tradīcija: ierēdnim, arī kompānijā strādājošajam, ir jābūt vispusīgi izglītotam.
To pašu varam teikt par jebkuru sekmīgi veiktu modernizāciju. Sadarbībā ar Kairatu Kelimbetovu (tolaik viņš ieņēma Kazahstānas Nacionālās bankas vadītāja posteni, bet tagad ir starptautiskā finanšu centra "Astana" vadītājs) mēs uzrakstījām rakstu par modernizācijas nacionālo formulu, ņemot vērā dažādu valstu pieredzi. Vērtējām, kas tajās kopīgs, kas jādara, kā pāriet pie cita institūciju tipa, kontraktiem, tiesām, kā izmantot savus resursus.
Šī iemesla dēļ es gribētu dot kādu piesardzīgu padomu: uzmanīgi paskatieties uz savas nācijas kultūru. Iespējams, tur atradīsies specializācijas formas un iespējas izvirzīties līdera vietā ekonomikas nozarē, kas piesaistīs jūsu intelektuālo jaunatni. Viņiem tikai jāparāda, ka viņi nebūs ne trešajā, ne piektajā vietā. Viņiem ir jāzina, ka viņi būs pirmie. Tad viņi droši vien nebrauks prom, lai strādātu citās valstīs.
Man negribētos dramatizēt emigrāciju. Tā nav slikta lieta – ieguvuši jaunu pieredzi, viņi atgriezīsies. Padomju Savienības laikos valdīja uzskats, ka cilvēks brauc prom uz visiem laikiem. Tagad situācija ir mainījusies. Piemēram, daudzi ir atgriezušies Krievijā pēc emigrācijas. Gadsimta pirmajā desmitgadē kļuva populāra kustība "Russian, go home" (Krievi, brauciet mājup – red.piez.), kad Krievijā atgriezās cilvēki, kuri Hārvardu absolvēja pirmajā piecniekā. Turklāt valsts dzīvē piedalījās pat aizbraukušie. Tie, kas dzīves vietu mainījuši politisku apsvērumu dēļ, saglabā intelektuālos sakarus, brauc ciemos un uzstājas Krievijā.
Tāpēc nevajag dramatizēt pašreizējo iedzīvotāju prombraukšanu. Valstī ir jāparādās magnētam. Jaunam, interesantam darbam. Lai ambiciozie latvieši, kuri strādā Anglijā vai Vācijā, teiktu: "O, savu pieredzi es vedīšu uz Latviju, lai izmantotu to jaunā laukā. Pats savā."
Tad jūsu kultūra strādās jūsu ekonomikas labā."
