RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno līdz 2018. gadam paplašināt profesionālo armiju līdz 6500 karavīriem, un Zemessardzi – līdz 8000 labi apmācītu cilvēku, bet rezervē nodrošināt 3000 karavīru, vēsta LETA.
Pašlaik Aizsardzības ministrija izvērtē iespējas padarīt dienestu armijā pievilcīgāku un dažādot rekrutēšanas sistēmu, jo pašlaik daudzi kandidāti tiek dažādu iemeslu dēļ izbrāķēti.
"Varbūt nevajadzētu būt tik ļoti piekasīgiem, bet dot iespēju pieņemt gandrīz visus, kas ir pieteikušies. Daļa uzreiz būs gatava profesionālajam dienestam bruņotajos spēkos, daļai varētu tikt sagatavota specifiska apmācības programma, pēc kuras apgūšanas viņi varētu papildināt vai nu profesionālo armiju, vai Zemessardzi," pastāstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs.
Uz jautājumu, vai nevajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu, viņš atbildēja, ka to lielā mērā aizvieto Zemessardze. "Zemessardzes, kura regulāri trenējas un pat piedalās starptautiskās operācijās, sagatavotība galu galā sanāk lielāka, nekā būtu obligātā iesaukuma karavīriem," — paskaidroja Panteļejevs.
Agrāk valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, ka Latvija nevar atļauties ieviest obligāto militāro dienestu, jo šim nolūkam nepieciešami vērā ņemami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuras Latvijas teritorijā nav.
Aptaujā, ko pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu centrs SKDS, 27,9% vīriešu (valsts pilsoņu) atklāti paziņoja, ka nav gatavi aizsargāt valsti ar ieročiem rokās.
Pagājušajā gadā obligāto militāro dienestu no jauna ieviesa Lietuva, taču pēc tam valstī ievērojami palielinājās jauniešu emigrācija. Toreiz Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkēvičs atzina, ka emigrantu skaits ir palielinājies pēc tam, kad sācies iesaukums armijā.
