RĪGA, 5. maijs – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Arodbiedrību akcija Doma laukumā noritēja pieticīgi, neizraisīja ažiotāžu un tai nebija īpašas jēgas. Citi Darba svētku pasākumi pilsētniekiem patika labāk.
Atklāti sakot, akcija izraisīja maz emociju un vēl mazāk ilūziju. Valstī ir problēmas, arodbiedrības tās redz un par tām runā, bet lielas jēgas no runām nav. Zīmīgi bija tas, ka valdība un valdošās koalīcijas deputāti ignorēja arodbiedrību akciju. Pūlī bija redzami tikai Saeimas opozīcijas partiju politiķi, akciju atbalstīja vislielākā Saeimas partija "Saskaņa", kas pašlaik strādā opozīcijā. Atklāti sakot cilvēku bija maz, un cerību uz to, ka šī akcija kaut ko mainīs — vēl mazāk.
Policija ievērojusi akciju, bet cilvēki – ne
Par to, cik liels bija mītiņa dalībnieku skaits Doma laukumā, informācijas avoti vēl strīdas. Policija informē, ka pasākumā piedalījušies aptuveni 3000 cilvēku, žurnālisti – ap tūkstoti. Es uzticos kolēģiem, jo pats redzēju mītiņu. Doma laukums bija aizpildīts labi ja par trešo daļu. Salīdzinājumam jāsaka, ka daudzos pilsētas pareizticīgo dievnamos Lieldienu svētdienā ieradās krietni vairāk cilvēku, un divi tūkstoši riteņbraucēju, kuri sarīkoja velobraucienu pa Brīvības ielu, ar savu kolonnu bloķēja pat piecus krustojumus.
No mītiņa gaidīja vairāk. Pat ne arodbiedrību darbinieki, bet Drošības policija. Šonedēļ, kā ziņoja Latvijas Radio 4, specdienesti izsauca uz sarunām mediķu arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.
"Mani uzaicināja, lai pārrunātu, kāpēc mēs rīkojam protesta akciju 1. maijā, kā šī akcija notiks, un vai mums ir kādi agresīvi nodomi. Nu, ko es varēju teikt? Protams, mēs uzvedīsimies likuma ietvaros, tomēr plānojam rīkot protesta akciju, lai tā būtu pamanīta, un sasniegtu savu likumīgo mērķi," — pastāstīja viņš.
Korekti nenozīmē pareizi
Ko lai pastāstu par manifestāciju? Uz glītas tribīnes, ar labu skaņu, uzstājās pazīstamie arodbiedrību pārstāvji un teica pazīstamus vārdus. No tribīnes skanēja ļoti pareizas frāzes nevainojamā latviešu valodā, rada atbalsi sirdīs, tomēr aplausi bija apātiski. Kāpēc? Tas taču ir saprotams — kāda jēga? Cik gadus jau runājam un runājam, bet situācija valstī ir arvien sliktāka.
Pareizie vārdi pārvērtās par apnicīgām runām, uz kurām pūlis siltajos saules staros reaģēja ļoti kūtri. Skaļie saukļi no tribīnēm, kā parasti, aizlidoja debesīs līdz ar sarkanajiem baloniem ar arodbiedrību logotipiem.
"Mūsu arodbiedrībai izdevās izsist papildu finansējumu skolotājiem 20 miljonu apjomā, – Sputnik pastāstīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. – Protams, tas neatrisinās visas problēmas. Ļoti nopietna situācija saglabājas pirmskolas izglītības iestādēs, kur darbinieki veic savus pienākumus bez maksas. Situācija ar logopēdiem, sociālajiem pedagogiem ir vienkārši katastrofiska. Neviens nenāk strādāt par tik niecīgu naudu. Skaidrs, ka šīs problēmas nevar atrisināt viena gada laikā, bet mēs uzskatām, ka varētu izstrādāt pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Vēl viena problēma – skolu skaita samazināšanās. Protams, demogrāfiskā situācija mums ir tāda, kāda tā ir, taču mazām skolām ir būtiska loma, sava misija. Ja skolu slēdz, tas nenozīmē, ka skolēni dosies uz citu — dažkārt tas nozīmē, ka viņi vispār nemācīsies. Tas ir ļoti nopietns drauds sabiedrībai."
Kontrastu mītiņš
Pūlis, kas klausījās runas, bija diezgan raibs un neviendabīgs. Daži atnesa paštaisītus plakātiņus, kuros kaunināja valdību un varas pārstāvjus. Citi nāca ar skaistiem poligrāfiskiem plakātiem, kuri noteikti izmaksāja labu naudiņu.
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā
"Situācija veselības aprūpes nozarē valstī ir katastrofiska, – atzinās Sputnik mediķu arodbiedrības priekšsēdētājas vietniece Līga Bāriņa. – Cik daudzas slimnīcas valstī ir aizvērušās – tās ir šausmas. Cik daudzi medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem vairs nav pieejami – tas ir vienkārši neiedomājami. Gan ārsti, gan medmāsas brauc prom no valsts, jo šeit viņiem maksā kapeikas, bet tur – naudu, ar ko var labi dzīvot. Aizbrauc gan veci, gan jauni, visi, kam ir dotības uz valodām. Skaidrs, ka mēs šeit Latvijā nevaram maksāt tik daudz, cik maksā ārstiem Anglijā vai Vācijā, taču mūsu valdība pat nemēģina mainīt šo situāciju. Tā taču nestāv uz vietas, tā pasliktinās. Ņemot vērā inflāciju, algas kļūst zemākas."
"Vai jums nešķiet, ka katru gadu 1. maijā skan vieni un tie paši ļoti pareizie vārdi, kas it nemaz nemaina situāciju valstī?" – jautāja Sputnik Valdim Keri, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājam.
"Te jāskatās no abām pusēm – Keris diplomātiski atbildēja. — Ja skatīsimies no veselības viedokļa, kļūst skaidrs, ka mūsu protesti ir palīdzējuši papildināt veselības aprūpes budžetu pieciem gadiem aptuveni par 150 miljoniem eiro. Ja skatāmies uz situāciju kopumā, jāsaka, ka cilvēkiem vajadzētu saprast vienu: ja politiskais spēks kaut ko sola, būtu muļķīgi tam ticēt un balsot par to. Ja šis spēks nesola risināt pat aktuālas problēmas, tad par to balsot nav ne mazākās jēgas."
Pareizi. Pie mums taču pirms katrām vēlēšanām cilvēki piešķir ievērojamu uzticības mandātu jaunajām partijām, kas dzīvo ne vairāk kā 4-8 gadus. Vai cilvēki tic mūsu politiķiem? Jaunajiem – jā, protams. Uz neilgu laiku, bet pietiekami, lai daži laimīgie kļūstu par deputātiem, un kādi — pat par ministriem. Vai tad ir jēga?
Visi – ārā, svaigā gaisā!
Manifestācija noritēja rāmi un bez starpgadījumiem. Aptuveni stundu pēc tās manifestanti slaidā kolonnā devās uz Vērmanes dārzu, kur viņus jau gaidīja rūpīgi atvērti kioski ar alu, desiņām un sautētiem kāpostiem par labām cenām. Alus cienītāju rinda izskatījās mērķtiecīgāka un saliedētāka, nekā manifestācija un gājiens Doma laukuma. Cilvēku sejās bija prieks. Spīdēja saulīte, solot labu noskaņojumu un mazākus rēķinus par dzīvokli.
Arodbiedrību mītiņš Doma laukumā
No skatuves skanēja vietējās nozīmes zvaigznes Viktora Lapčenoka sen pazīstamās dziesmas. Ļaudis dejoja.
Akcijas sākumā uzstājās partijas "Saskaņa" locekļi, tostarp arī Rīgas mērs Nils Ušakovs.
"Pie mums Latvijā mēdz jūsmot par to, kā dzīvo Skandināvijas valstis, — teica mērs. — Viss, kas tagad ir skandināviem, ir nācis, tikai un vienīgi pateicoties stiprām arodbiedrībām.
Arodbiedrībām, kas "rausta" visas valdības. Tā ir Skandināvijas valstu veiksmes stāsta atslēga. 1997. gadā 1. maiju pie mums svinēja daži cilvēki ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā. Alfrēds ir ar mums – paldies, Alfrēd! – Ušakovs pateicās bijušajam kolēģim no politiskās apvienības. – Ja mēs tiešām gribam sasniegt to, kas tagad ir Skandināvijā, tas, kas notika šodien Doma laukumā, ir tikai pirmais solis."
No sevis piebildīšu — ļoti mazs un neizlēmīgs solītis. Gandrīz nemanāms. Mazāk pamanāms nekā velobrauciens vai motosezonas atklāšana.
