RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Pieņemtie grozījumi ievērojami paplašina personu loku, uz kuriem attiecināms repatrianta statuss.
Šodien uz repatrianta statusu var pretendēt cilvēks, kura vismaz viens radinieks taisnā līnijā ir latvietis vai līvs. Otrā pasaules kara laikā daudzi tautieši bija spiesti bēgt no valsts vai tika izsūtīti uz Sibīriju, taču viņu mazbērni vairs nevar kļūt par repatriantiem, jo pašreizējā Likumā noteikts divu paaudžu ierobežojums, teikts Saeimas mājas lapā
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi izvērtēja šo problēmu un sagatavoja grozījumus, kas noņem šo ierobežojumu. Likumprojektā ir iekļauti atsevišķi precizējumi attiecībā uz repatrianta ģimenes locekļiem. Divu gadu laikā viņiem ir jāpārceļas uz Latviju un jāsaņem repatrianta ģimenes locekļa statuss.
Līdz šim Likums par repatriāciju paredzēja, ka ģimenes locekļiem jāpārceļas uz Latviju tikai kopā ar pašu repatriantu. Tomēr realā situācija liecina, ka visbiežāk ģimene nevar aizbraukt vienlaikus, jo vispirms ir jānokārto sadzīves problēmas, paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Atsakoties no divu paaudžu ierobežojuma, deputāti tomēr nodrošinājās pret likuma ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar grozījumiem repatrianta vīrs vai sieva var iegūt repatrianta statusu tikai gadījumā, ja laulība bija noslēgta pirms statusa iegūšanas, un potenciālais imigrants ir nodzīvojis ārzemēs vismaz piecus gadus.
Jāpiebilst, ka iepriekš veidojās pretrunas ar Imigrācijas likuma normām. Deputāti to ņēma vērā un pašlaik visas pretrunas starp abiem likumiem ir novērstas. Repatriācijas likumprojektā iekļautas normas, kas precizē repatrianta un viņa ģimenes locekļu – ārvalstnieku – ieceļošanu Latvijā, nosakot, ka šo jautājumu regulē Imigrācijas likums. Likumprojektā Tajā arī ir teikts par repatrianta statusa piešķiršanas atteikuma iemesliem.
