RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik, Jeļena Kirillova. Sestdien Latvijā notika tradicionālā Lielā Talka. Sputnik korespondenti šo dienu pavadīja kopā ar amerikāņu kareivjiem, kuri jau ieguvuši itin labu pieredzi talkošanā.
Pēc organizatoru aplēsēm, šogad Lielajā talkā visā Latvijā piedalījās vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku. Jaukais laiks kļuva par vienu no galvenajiem augstās iedzīvotāju aktivitātes faktoriem.
Šai tradīcijai apritējuši jau astoņi gadi. Pirmā Lielā talka notikusi 2008. gada septembrī, lai sakoptu Latviju pirms Republikas 90. gadadienas. Šogad talkas vadmotīvs bija "Latvijai BŪT zaļai!". Oficiāli bija pieteiktas 1750 akcijas norises vietas visā valstī.
Visaktīvāk cilvēki uzkopa teritoriju Latgalē un Vidzemē. Līderu vidū bija arī Rīgas iedzīvotāji. Malā nestāvēja arī politiķi un sabiedrībā pazīstami cilvēki. Šogad Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apmeklēja Ogri, kur piedalījās dabas parka "Ogres zilie kalni" labiekārtošanā, kopā ar bērniem taisīja putnu barotavas un stādīja kokus, bet 60 ārvalstu diplomāti un ĀM darbinieki apmeklēja Juglas dzīvnieku patversmi.
Piedalās arī NATO
ASV karavīri uzsāka Lielo talku jau trešdien: priekšvakarā Rīgas ostā ienāca karakuģis Donald Cook. Jūrnieki nolēma piedalīties labdarības projektā un palīdzēt sakopt Gaujas Nacionālo parku Līgatnē, "lai labāk iepazītu Latviju un tādējādi apliecinātu savu gatavību palīdzēt drošības jautājumos".
Šodien Līgatnē 30 jūrnieki nodarbojās ar teritorijas labiekārtošanu: uzstādīja informācijas stabus un uzsāka lāču vecās brīvdabas mītnes demontāžu, par ko saņēma goda medaļas no Līgatnes dabas parka vadītājas Ingas Langes.
"Patiesībā kareivju līdzdalība parka labiekārtošanā mums sniedz lielu atbalstu un palīdzību," — stāstīja Sputnik Inta Lange, kas vada Līgatnes dabas parku jau vairāk nekā divus gadus.
Kopā ar Intu mēs gājām pa meža taku, bet viņas balsi apslāpēja zāģa gaudas, kas skanēja no lejas. Pienācām pie klints malas. Mūsu priekšā pavērās gleznaina aina: uz kailas zemes, meža vidū, kur kādreiz dzīvoja lāči, dega liels ugunskurs, un formā ģērbti cilvēki strādāja ar lāpstām un staipīja milzīgus baļķus.
"Man līdzi ir darba cimdi," — sacīja mans kolēģis Vladimirs Dorofejevs, domīgi lūkojoties uz karavīriem, kas pacēla milzīgu baļķi. Mans entuziasms piedalīties Talkā kopā ar NATO karavīriem gan pagaisa: tādai fiziskai slodzei es nebiju gatava.
Trešdien jūrnieki mums palīdzēja uzstādīt informācijas stabus un demontēja veco barības galdu briežiem," — turpina savu stāstu Inta.
Viņa stāstīja, ka galvenais darbs notiek lāču brīvdabas mītnes teritorijā zemienē.
"Mēs plānojam demontēt šo veco lāču mītni. Tā nav vajadzīga, jo tagad lāči dzīvo jaunajā nožogojumā, bet te būs taka tūristiem. Skatoties no ielejas, paveras skaists skats uz klinti," — Inta pārliecas pār nožogojumu un rāda uz leju.
Viņa piezīmēja, ka talkas laikā karavīri novāks vecā žoga koka un betona daļas, metāla armatūru, iztīrīs teritoriju, demontēs vecās trepes, tomēr lāču vecā mājiņa paliks.
Lielās talkas ietvaros ASV karavīri demontē vecās trepes uz lāču veco voljeru Līgatnes dabas takās #lielatalka pic.twitter.com/BsmXJpuug7
— US Embassy Riga (@USEmbassyRiga) 23 апреля 2016 г.
"Mēs nolēmām to atstāt kā piemiņu," — stāsta parka vadītāja.
Saņēmuši drosmi, mēs tomēr nolemjam kāpt lejā, kur senāk bija lāču māja, un apskatīt darbu apjomu tuvumā.
"Parasti apmeklētāji šeit nevar nokļūt, te ir īpaša vieta!" — uzmundrina mūs Inta.
Atmiņā paliks arhitektūra un šašliks
"Amerikāņu karavīri Latvijā bieži piedalās labdarības pasākumos, nevis tikai Lielajā talkā. Amerikā ir ļoti attīstīta labdarības tradīcija," — skaidroja Amerikas vēstniecības pārstāvis Nils Students, kurš dzimis amerikāņu latviešu ģimenē.
Viņš pavēstīja, ka kareivji bieži palīdz bērnu namiem, sociālajiem centriem un audžuģimenēm, kuru mājās ir tikai krāsns apkure, piemēram, palīdz sagatavot malku.
Sestdien Līgatnes parkā strādāja aptuveni 20 karavīri no ASV. Atbildot uz mūsu jautājumu par to, kāpēc tik maz, Nils iesmējās un paziņoja, ka daļa darbinieku šajā sestdienā vēl aktīvi sakārto teritoriju ap ASV vēstniecību.
"Amerikā nav konkrētas dienas, kad valstī notiek Lielā talka, bet labdarība un brīvprātīgs darbs ir ļoti svarīgi Amerikas sabiedrībā. Tāpēc amerikāņu kolēģi ļoti pozitīvi vērtē dalību talkā," — norādīja Nils un atgriezās pie lāču žoga demontāžas.
Talkā aktīvi piedalījās arī kapteinis Deivids Benets no Mičiganas Nacionālās gvardes. Viņš jau nedēļu uzturas Latvijā. Iespaids par mūsu valsts viņam ir pozitīvs.
"Latvijā esmu bijis jau agrāk, bet šoreiz esmu šeit jau nedēļu. Laika apstākļi? Normāli. Nu jā, ir pavēsi. Ziniet, klimats īpaši neatšķiras no Mičiganas. Pie mums dažreiz arī ir auksti. Tāpēc jūtos ļoti labi," — teica Deivids, kurš, starp citu, dienējis arī Afganistānā un Irākā.
Viņš piebilda, ka latvieši samērā maz atšķiroties no citu valstu iedzīvotājiem.
"Man nākas apmeklēt dažādas valstis, tāpēc nevaru izcelt kaut ko īpašu latviešos. Strādīgi, sabiedriski cilvēki. Man patīk vietējie restorāni un ēdiens. Īpaši šašliks un kartupeļi! Protams, mēs pagaršojām arī Rīgas balzamu. Interesants dzēriens, tomēr neesmu tā fans (smejas). Toties Latvijas alus man ļoti garšo," — stāstīja Benets.
Mani interesē, kas notiktu, ja mēs sarīkotu Talku Mičiganā
"Hmm… Talka — tas ir foršs pasākums. Mēs ar prieku piedalāmies. Taču Amerikā mēs tik un tā brīvprātīgi palīdzam cilvēkiem. Brīvprātīgs darbs ir viena no Amerikas pamata nostādnēm," — stāsta kapteinis.
Spilgtākos iespaidus par Latviju kapteinim Benetam atstājusi Vecrīgas arhitektūra un ēdieni. Viņš stāstīja, ka Mičiganā notiek akcijas, kas līdzinās mūsu talkām – visi sapulcējas un sakārto teritoriju. Savukārt Latvijas "Lielā Talka" amerikāņu karavīriem ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt mūsu valsti un baudīt skaisto dabu.
Protams, mēs neuzdevām amerikāņiem provocējošus jautājumus BBC filmas stilā, sak, vai viņi būtu gatavi mirt par Daugavpili? Taču nespējām atturēties – mēs pajautājām kapteinim Deividam Benetam, vai viņš spētu atšķirt, piemēram, uz ielas krievu un latvieti. Kareivis iesmējās un teica, ka tas viņam noteikti neesot pa spēkam.
