RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Opozīcijas frakcija "Saskaņa" iesniegusi Saeimā likumprojektu par grozījumiem Pašvaldību likumā – deputāti ierosina uzticēt pašvaldībām rūpes par valsts valodas apgūšanu iedzīvotāju vidū.
Pašlaik likums nosaka vairākas autonomās pašvaldību funkcijas, piemēram, rūpes par kultūru, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, kultūras iestāžu organizatoriskais un finansiālais atbalsts utt.
"Saskaņa" ierosina papildināt šo likuma punktu un uzlikt pašvaldībām par pienākumu palīdzēt iedzīvotājiem apgūt valsts valodu un uzlabot savas zināšanas.
"Saskaņa" uzskata, ka šie grozījumi ir aktuāli Eiropas Savienībā notiekošo migrācijas procesu kontekstā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai" agrāk sagatavoja likumprojektu, saskaņā ar kuru deputātiem, kuri nepārvalda latviešu valodu, tā jāapgūst uz sava rēķina, nevis ar līdzekļiem no valsts kabatas.
Pagājušā gada decembrī Latvijā parādījās valodas inspektori — Valsts Valodas centra (VVC) sabiedriskie palīgi, kuru pienākums ir palīdzēt Latvijas Republikas iedzīvotājiem ievērot latviešu valodas gramatikas, stilistikas un speciālās terminoloģijas noteikumus. 2014. gadā Valsts Valodas centrs piesprieda sodu 35 eiro apmērā gandrīz sešsimt cilvēkiem. Pie tam cilvēks saņem norādījumus uzlabot valodas zināšanas, un pēc 4-5 mēnešiem pārbaude nāk no jauna.
Valodas frontē
Cīņa par valsts valodu ir ieguvusi daudzveidīgas formas un skar gandrīz visas dzīves jomas.
Piemēram, pirms dažām dienām VVC aizliedza vairāku svešvārdu lietošanu, atzīstot tos par latviešu valodas literārajām normām neatbilstošiem. VVC lēmums skāra vārdu "barista", kura vietā tagad ir jāsaka "kafijas bārmenis", "merengu", kas pārvērtusies par "bezē", savukārt "krēmu šantilī" tagad ļauts saukt tikai par "putukrējumu".
Šis process ir skāris arī politiku. Nav izslēgts, ka Balvu novada domes deputāts Ivans Baranovs būs pirmais politiķis Latvijā, kam mandāts atņemts sliktu latviešu valodas zināšanu dēļ. Viņam pretī stājas Valsts Valodas centrs un Latgales apgabala tiesa, taču pats deputāts un viņa partija "Saskaņa" gatavojas turpināt cīņu par politiķa tiesībām pildīt savus pienākumus.
Valsts valodas zināšanas ir kļuvušas par klupšanas akmeni situācijā ar Bērnu klīniskās slimnīcas ārstu, kurš pieņemšanas laikā norāja invalīdi – bērnu ar ierobežotām iespējām par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Meitenes māte pastāstīja, ka ārsts esot "atgādinājis bērnam, kur viņa dzīvo un kāda šeit ir valsts valoda, kā arī ieteicis bērnam braukt uz savu Krieviju."
Februārī galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs saņēma VVC pretenzijas par to, kāpēc Rīgas dome sociālajos tīklos ar lasītājiem sazinās krievu valodā. Ušakovs atzīmēja, ka šajā ziņā nekas netiks mainīts.
"Nācās atbildēt, ka Latvijas likumi nekādā veidā nereglamentē valsts un sabiedrisko organizāciju komunikāciju ārzemju sociālajos tīklos," – paskaidroja Ušakovs.
Agrāk Valsts Valodas centrs jau uzsāka pārbaudi jautājumā par Ušakova uzstāšanos krievu valodā Uzvaras parkā 2015. gada 9. maijā. Šo pasākumu apmeklēja vairāki tūkstoši cilvēku. Rīgas mērs pajokoja un pavēstīja, ka vēloties iesniegt sūdzību VVC par vienu no Rīgas domes ēkā mītošajiem kaķiem, kurš, pēc Ušakova domām, latviešu valodu nepārvalda.
Valsts Valodas centrs ir iestāde, kas soda Latvijas iedzīvotājus par to, ka viņi nelieto latviešu valodu publiskajā sfērā vai nepārvalda to pietiekami augstā līmenī. Valsts valodas statusu Latvijā ir saņēmusi tikai latviešu valoda. Krievu valodai piešķirts svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā 40% valsts iedzīvotāju.
