Emberga: politiķiem un kontrolieriem nav vajadzīga neatkarīgā prese

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Vispasaules preses brīvības reitingā Latvija ir pakāpusies par četrām vietām, taču Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja neredz pamatu priekam.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Nesen publicētajā "Reportieru bez robežām" reitingā Latvija ieņēmusi 24. vietu, taču latviešu žurnālisti neuzskata, ka viņu stāvoklis valstī būtu lielisks.

Президент Латвии Раймондс Вейонис - Sputnik Latvija
Vējonis par Sputnik un RTR slēgšanu: mēs neesam totalitāra valsts

Jau kopš 2002. gada "Reportieri bez robežām" publicē ikgadējo preses brīvības reitingu. Tas vērtē dažādu viedokļu esamību, preses neatkarību, likumdošanu, kas aizsargā vārda brīvību, un žurnālistu drošību. Reitings tiek sastādīts, ņemot vērā objektīvus datus  par uzbrukumiem žurnālistiem un izmantojot 20 valodās iztulkotu aptauju.

Šogad Latvija reitingā no 180 valstīm ir ieņēmusi 24. vietu un pacēlusies par četram pozīcijām. Igaunija ieņem 14. vietu, Lietuva – 35. Abas kaimiņvalstis ir kritušās par četrām pozīcijām salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītāju. "Reportieri bez robežām" uzskata, ka preses brīvība visā pasaulē ir mazinājusies. Tas īpaši attiecas uz Latīņamerikas valstīm. Vardarbība Venecuēlā un Ekvadorā, organizētā noziedzība Hondurasā, likuma varas trūkums Kolumbijā un korupcija Brazīlijā apdraud žurnālistus.

Tomēr Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Emberga uzskata, ka tas skaidrojams ar apkārtējo atmosfēru, un Latvija šajā reitingā ir pakāpusies tikai tādēļ, ka citiem klājas vēl sliktāk. Salīdzinājumā ar Ungāriju, kur neatkarīgie mediji tiek apklusināti līdz ar premjerministra Viktora Orbana nākšanu pie varas, vai Poliju, kuras jaunā valdība tieši kontrolē plašsaziņas līdzekļus, no malas Latvija patiešām izskatās kā paradīze, stāsta Emberga. Latviešu žurnālisti tikai retumis tiek piekauti vai vajāti par publikācijām.

Taču tas nenozīmē, ka brīvajai presei klājas labi. Emberga atgādināja, cik nelikumīgi Saeima pērn atlaida Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Vēlāk to atzina arī tiesa un atjaunoja viņu amatā.

"Centieni Saeimas komisijas sēdēs vērtēt sabiedrisko mediju un elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes redakcijas izvēli "diskusijās" par to, ko var un ko nevar aicināt uz sabiedrisko mediju pārraidēm spilgti liecina par to, ka politiķiem un kontrolieriem neatkarīgā prese nav vajadzīga," – uzsvēra Emberga.

Viņa pieļava, ka drīz vien kāds mēģinās "iegrūst" politisko partiju pārstāvjus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, tātad pastiprināsies brīvās preses valsts kontrole. Protams, Latvijai klājas lieliski, salīdzinot ar reitinga pēdējās vietas ieņēmušo Ķīnu, Sīriju, Turkmenistānu, Ziemeļkoreju un Eritreju. Tā teikt, "bada laikā velns mušas ēd."

Ziņu lente
0