RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Jaunāko ekonomisko datu analīze liecina, ka 19 eirozonas valstīs nedaudz uzlabojies bezdarba stāvoklis. Saskaņā ar Eurostat datiem, bezdarbnieku skaits februārī samazinājies par 39 tūkstošiem cilvēku salīdzinājumā ar janvāri. Bezdarbs Eiropas Savienības dalībvalstīs sastādīja 8,9%, un kopš janvāra nav mainījies. Tas ir minimālais rādītājs kopš 2009. gada.
Zemākais bezdarba līmenis tika reģistrēts Vācijā (4,3%), Čehijā (4,5%), Maltā (5,1%) un Dānijā (5,8%). Augstākais rādītājs konstatēts Grieķijā (24% 2015. gada decembrī) un Spānijā (20,4%).
Salīdzinājumā ar 2015. gada februāri bezdarba līmenis ir samazinājies 24 ES valstīs, palicis nemainīgs Beļģijā un pieaudzis trīs valstīs: Austrijā (no 5,4% līdz 6%), Latvijā (no 9,7% līdz 10,1%) un Somijā (no 9,1% līdz 9,2%). Ievērojamākais bezdarba līmeņa kritums vērojams Kiprā (no 16,6% līdz 12,6%), Spānijā (no 23,2% līdz 20,4%) un Bulgārijā (no 9,8% līdz 7,4%).
Kā eirozonas problēmas ietekmē Latviju?
Par to, kā bezdarba līmenis iespaidos eirozonu kopumā, Sputnik Latvija pastāstīja ekonomikas zinātņu doktore, Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesore Inna Stecenko.
"Paskatīsimies, kāda situācija bija pērn. Eurostat dati norāda, ka bezdarba līmenis eirozonas valstīs sastādīja 10,9%, ES kopumā šis rādītajs sasniedza 9,4%. Bezdarbnieku skaita ziņā pirmās vietas ieņēma Grieķija — 24,9%, Spānija — 22%, Horvārija — 16% un Kipra — 15%.
Teiksim, 15% bezdarbnieku Kiprā, kur dzīvo 900 tūkstoši cilvēku, bez darba palikušo iedzīvotāju skaits nav liels. Grieķijā dzīvo 10,8 miljoni cilvēku, Spānijā — 46,5 miljoni, un bezdarba līmenis, kas pārsniedz 22%, var nopietni iedragāt ES valstu ekonomiju," – paskaidroja profesore.
Pēc viņas domām, šāda situācija darba tirgū nozīmē nesaņemtus nodokļus, tātad tā sāpīgi skar arī sociālās programmas.
"Sociālais līdzsvars valstī var nodrošināt tās stabilu attīstību. Otrs noteikums – finansiālā stabilitāte. Eiro stabilitātes vērtēšanai tiek izmantoti noteikti faktori, piemēram, budžeta deficīts, kas nevar pārsniegt 3%. Nodokļu ieņēmumu trūkums novedīs pie budžeta deficīta, tātad augs eiro vērtība. Vienkāršajiem patērētājiem tas nozīmē produkcijas cenu palielināšanos," – norādīja Stecenko.
Pērn Latvijā bezdarba līmenis turējās pie 10% atzīmes. Pats par sevi saprotams, jaunieši ar svešvalodu zināšanām ir spiesti meklēt darbu ārvalstīs, un Lielbritānijas, Īrijas, kā arī citu valstu tirgū viņi ir pietiekami konkurētspējīgi.
Profesore Stecenko atzīmēja, ka atpakaļ Latvijā gandrīz neviens neatgriežas, jo algas līmenis Latvijā ir ievērojami mazāks nekā minētajās valstīs.
"Protams, valsts, kurā dzīvo 1,98 miljoni cilvēku, tāpat kā citas valstis līdzīgā situācijā, izjutīs darba roku trūkumu, tātad tai nāksies atvērt durvis migrantiem," – viņa piebilda.
Tas nozīmē, ka pie mums nesteigsies braukt kadri ar labu izglītību, ņemot vērā algu, kas salīdzinājumā ar citam ES valstīm ir pamaza. Mūsu valstij būtu jāizstrādā jauna sociālā politika, kurā tiktu ņemta vērā mierīga līdzāspastāvēšana ar citu tautību pārstāvjiem, kuru kultūra atšķiras no mūsējās, ieteica profesore Stecenko.
