RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Svinīgi atklāto robežkontroles punktu Vientuļi droši varam nosaukt par Krievijas un Latvijas pierobežu sadarbības simbolu – gan pozitīvu, gan negatīvu. No vienas puses, tam ir moderns tehniskais aprīkojums, no otras puses, to nav iespējams izmantot pilnā mērā.
Palīdzēja eironauda
Robežkontroles punkts tika rekonstruēts Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu programmas ietvaros, ko kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šī programma ļāva saņemt finansējumu 6,3 miljonu eiro apmērā un 7 miljonus eiro no valsts budžeta.
"Programmā bija vairākas prioritāras sfēras. Projekti bija ļoti daudzveidīgi – tūrisms, apkārtējās vides aizsardzība, uzņēmējdarbības attīstība, kā arī caurlaides punktu attīstība. Tieši šī nozare saņēma lielāko finansējumu," – žurnālistiem pastāstīja Attīstības instrumenta departamenta direktora vietniece Eiropas teritoriālās sadarbības un citu atbalsta instrumentu jautājumos Ilze Krieva.
Atvēlētais finansējums ļāva palielināt joslu skaitu – vienas joslas vietā robežkontroles punktā ir veselas piecas. Tika uzcelta centrālā kontroles ēka ar nojumēm un paviljoniem, padziļinātas pārbaudes ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi.
Simboliska nozīme
Amatpersonas, kas pulcējās robežkontroles punktā, atzīmēja projekta tehnisko un simbolisko nozīmi: Vietuļi ir pirmais caurlaides punkts, kas parādījies pie Latvijas un Krievijas robežas pēc neatkarības atjaunošanas. Pie tam izrādījās, ka tas bijis pats pēdējais rekonstruējamo punktu sarakstā.
"Ļoti priecājos par iespēju pēc 25 gadiem šajā pašā vietā atklāt šo fantastisko robežkontroles punktu. 90. gados mēs šeit, kolhozu laukos uzstādījām celtnieku vagoniņu un pacēlām Latvijas karogu, tādējādi apzīmējot neatkarīgās Latvijas valsts robežu. Jau toreiz mums bija sava himna, savs karogs, savi iedzīvotāji un sava teritorija. Un tas viss bija apzīmēts šeit," – žurnālistiem stāstīja Muitas veterānu savienības vadītājs, bijušais LR Ministru Padomes Muitas departamenta direktors Aivars Saliņš.
"Šajā punktā, ar ko faktiski sākās robežkontroles punktu vēsture pie Latvijas un Krievijas robežas, 1990. bija muita. 1992. gadā šeit ieradās robežsargi. Faktiski, tas bija viens no pirmajiem," – atzīmēja arī Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins.
Viņš pastāstīja, ka robežkontroles punkts pašlaik noslēdz austrumu sauszemes robežas labiekārtošanas ciklu, izveidojot mūsdienīgu un ērtu punktu robežas šķērsošanai, kurš palīdzēs tautām tuvināties nevis atsvešināties.
Robežkontroles punkts ir, ceļu nav
Šodien nevienu vairs nepārsteidz fakts, ka Vientuļiem nācās tik ilgi gaidīt remontu: neskatoties uz robežkontroles punkta moderno aprīkojumu, tas nevarēs apkalpot kravas mašīnas, kuru svars pārsniedz deviņas tonnas. Iemesls – infrastruktūras trūkumi robežkontroles punkta apkaimē.
Vārdu sakot, smagākas kravas mašīnas nevarēs izbraukt pa Pleskavas ceļiem un tiltiem, lai arī robežkontroles punkts ir iekārtots darbam ar kravas mašīnām.
"Mēs visi – gan no Latvijas, gan arī no Krievijas puses – apzināmies, ka jāsaved kārtībā pierobežas infrastruktūra, jāattīsta robežkontroles punkta piebraucamie ceļi. Tuvākajā laikā šajā punktā robežu varēs šķērsot kravas automašīnas. Līdz ar biznesa paplašināšanos attīstīsies arī mūsu valstis," – žurnālistiem pastāstīja Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Viņa norādīja, ka nepieciešama ceļu un tiltu rekonstrukcija Pleskavas apgabalā, lai būtu iespējams atvērt robežkontroles punktu bez svara ierobežojumiem.
"Tāpēc šodien šeit ieradušies Krievijas Federālā muitas dienesta pārstāvji. Tikšanās laikā puses apstiprināja savu interesi par transporta infrastruktūras attīstību, kas saistīta ar caurlaides punktiem," – piebilda Pētersone.
Arī Krievija atzīst, ka nepieciešams ceļu remonts, lai rekonstruētais robežkontroles punkts varētu strādāt ar pilnu jaudu.
"Tuvējā infrastruktūra – ceļi, tilti, kam neapšaubāmi nepieciešami kapitālieguldījumi, mums visiem būtu ļoti svarīgi. Šodien mēs piedalāmies robežkontroles punkta Vientuļi oficiālajā atklāšanā, taču jau tagad ir jārunā par infrastruktūras tālāko attīstību gan no Latvijas, gan arī Krievijas puses," – paziņoja Krievijas Federālā muitas dienesta vadītājs Andrejs Beļaņinovs.
"Mēs esam optimisti. Cerēsim, ka tiks sniegta palīdzība no ES puses, kas ieinteresēta robežkontroles punktu attīstībā valstīs, kas robežojas ar Krieviju. Šāda pieredze mums jau ir, par to esam pārliecinājušies. Iepriekš pozitīvu pieredzi guvām Kaļiņingradas apgabalā pie robežas ar Poliju," – atzīmēja Krievijas FMD vadītājs.
Puses bija vienisprātis par to, ka arī tālākajā darbā politika nedrīkst traucēt, ja jau rekonstrukcijas projekts realizēts sarežģītās ģeopolitiskās situācijas apstākļos.
"Gribētos atzīmēt, ka Latvijas un Krievijas muitas dienestu attiecības ir ļoti labas. Mana kolēģe jau atzīmēja, ka mums nekas nav dalāms. Mums ir jārada apstākļi tiem, kas šķērso robežas. Es viņai piekrītu. Tieši to mēs centīsimies panākt," – uzsvēra Andrejs Beļaņinovs.
"Protams, pašreizējos ārpolitikas apstākļos uzņēmējdarbības konjunktūra ir tāda, ka mēs vērojam kravu trūkumu, taču mēs ceram, ka situācija mainīsies," – informēja Ināra Pētersone.
